ĀDAS KOPŠANA
personiskās higiēnas sastāvdaļa.
Adas kopšanā svarīgākais ir tīrība. Uz cilv. ādas pastāvīgi atrodas ļoti daudz dažādu mikroorganismu, sviedru un ādas tauku dziedzeru izdalījumu. Sviedri un ādas tauki sadaloties ādas virsmā rada kairinošas vielas, kas izraisa ādas niezi, iekaisumu vai pat ādas hron. slimības. Mazgājot ādu ar ziepēm, to atbrīvo no baktērijām un nogulsnētiem sāļiem, bet ādas poras — no taukainās masas un ādas raga kārtas šūnām un tādējādi atvieglo ādas elpošanu. Pareiza mazgāšanās uzlabo arī ādas asinsriti, pieaug ādas spēja pretoties dažādiem nelabvēlīgiem faktoriem.
Hig. nolūkā ķermenis jāmazgā l—2 reizes nedēļā ar karstu ūdeni, tualetes ziepēm un sūkli, bet seja, kakls, paduses, kājas un dzimumorgāni — katru dienu. Vasarā jāmazgājas biežāk, vēlams — katru dienu, jo karstā laikā pastiprinās ādas dziedzeru darbība, bet taukaina un mitra āda drīzāk kļūst netīra. Cilvēkiem, kam saskare ar eļļām, smērvielām, naftas produktiem, jāmazgājas katru dienu.
Biežāka mazgāšanās nepieciešama arī pastiprinātas sviedru un ādas tauku atdalīšanās gadījumā. Vislabāk ādu un tās poras attīra mazgāšanās pirtī, karstā dušā, vannā (mazgāšanās karstā pirtī un vannā nav ieteicama cilvēkiem, kas slimo ar sirds slimībām, hipertonisko slimību u.c.). Karsts ūdens labi attīra ādu, sevišķi taukainu, veicina asins pieplūdumu ādā, taču ilgāku laiku mazgāties ar karstu ūdeni nav vēlams, jo paplašinās ādas virspusējie asinsvadi, atslābst to sienas, novājinās ādas muskulatūra, āda kļūst ļengana, grumbaina un iegūst tumši sārtu nokrāsu. Auksts ūdens sašaurina asinsvadus. Ja ar to mazgājas regulāri, āda kļūst bāla, sausa, rodas grumbas. Adas mazgāšanai ieteicams lietot pārmaiņus gan karstu, gan aukstu ūdeni; notiek it kā savdabīga ādas masāža, kas uzlabo asinsriti, labvēlīgi iedarbojas uz ādas receptoriem. Bez hig. peldēm 1—2 reizes nedēļā ieteicamas arī vēsas peldes (25—26°), kam pievieno skuju vai jūras sāls ekstraktu, kumelīšu vai nātru novārījumu.
Sevišķi rūpīgi jākopj atklāto ķermeņa daļu — sejas, kakla, roku āda, galvas āda (↑ matu kopšana), jo tā pakļauta ārējās vides iedarbībai. Svarīgākais sejas ĀDAS KOPŠANA ir panākt ādas hidratāciju, t.i., pavairot šķidruma daudzumu starpšūnu spraugās un pašās šūnās. Līdz ar to uzlabojas visas fiziol. norises ādā, atjaunojas ādas elastīgums, āda kļūst gluda, normalizējas tauku daudzums. Sejas āda kļūst sausa, ja to reti mazgā ar ūdeni, bet mazgāšanu aizstāj ar kosmētisku līdz. lietošanu. Seja un kakls jāmazgā vakarā ar neitrālām tualetes ziepēm (bērnu, olu ziepēm) mīkstā istabas t° ūdeni, bet no rīta jānoskalo ar tādas pašas t° ūdeni bez ziepēm. Pēc tam ādā ieziež mīkstinošu krēmu. Sausa sejas āda ir plāna, viegli iekaist, rodas apsārtums, nieze, ādas raga kārtas lobīšanās. Drīz vien rodas grumbiņas, sevišķi ap acīm un muti. Sausu ādu nedrīkst bieži mazgāt ar ziepēm. Tās lietojamas 1—2 reizes nedēļā. Pirms mazgāšanās ar ziepēm sausa āda bagātīgi jāieziež ar barojošu krēmu; pēc 10—15 min. seju nomazgā ar tualetes ziepēm, pēc tam ādu mazliet ietauko. Pārējās dienās seju notīra ar barojošu krēmu, sasildītu augu eļļu vai losjonu, kas paredzēti sausai ādai.
Tā kā sausai ādai gandrīz vienmēr ir sārmaina reakcija, vēlams ik rītus 5—10 min. pirms mazgāšanās uzlikt uz sejas rūgušpiena vai kefīra kārtiņu, kuru pēc tam noskalo ar karstu un aukstu ūdeni, ātri nosusina ar dvieli, lai āda nepārsausētos, un ietauko ar barojošu krēmu.
Taukaina sejas āda ir spīdīga, jo tauku dziedzeri izdala pārāk daudz tauku. Ada ir raupja, bieži ar paplašinātām porām. No putekļiem porās rodas aizsērējumi, un ādā izveidojas melnās pinnes. Sakarā ar ādas tauku sastāva maiņu ādas reakcija no viegli skābas kļūst sārmaināka. Tas veicina ādas iekaisumu. Vēlams ik rītus 5—10 min. pirms mazgāšanās uz sejas uzziest rūgušpiena vai kefīra kārtiņu. Tad ādai rodas skāba reakcija, kas kavē mikrobu attīstību. Taukaina sejas āda jāmazgā istabas t° ūdenī ar neitrālām ziepēm rītos un vakaros, pārmaiņus noskalojot ar karstu un aukstu ūdeni. Ūdenim ieteicams pievienot boraku vai dzeramo sodu, lai āda labāk attīrītos.
Ādas attīrīšanai var lietot arī sejas ūdeņus, kas paredzēti taukainai ādai. Ja seja ļoti taukaina, to var 2—3 reizes dienā notīrīt ar 0,5% sālsskābes šķīdumu, 0,5% salicilspirtu vai losjonu, kas satur spirtu. Ja sejas ādai ir paplašinātas poras, ieteicams 2—3 reizes nedēļā uz 2—3 min. uzlikt neitrālo ziepju putas ar 1/2 tējk. smalka vārāmā sāls piejaukumu. Pēc 2—3 min. putas noskalo ar karstu, pēc tam ar aukstu ūdeni. Taukainas sejas ādas kopšanai rītos un dienā pēc nomazgāšanas vai pārslaucīšanas ar losjonu var lietot beztauku (stearāta) krēmu, kas viegli iesūcas ādā, tā, ka āda pārstāj spīdēt. Ja sejas vidusdaļā — uz pieres, deguna un zoda apvidū, vaigu galos āda ir taukaina, bet pārējā sejas daļā — normāla vai sausa, sejas vidusdaļa 3—4 reizes dienā jānotīra ar losjonu, kas satur spirtu, bet sejas ādas sāndaļas jākopj tāpat kā sausa sejas āda. Sejas ādas pasargāšanai no kaitīgas ārējās ietekmes, kā arī dekoratīviem nolūkiem lieto pūderus. Pūderēt drīkst tikai tīru ādu. Ja lieto sauso pūderi, āda iepriekš jāieziež ar krēmu, ko lieto ĀDAS KOPŠANA Sejas ādas funkciju uzlabošanā liela nozīme ir arī masāžām, maskām u.c. fizikālajām procedūrām ( @bulta@kosmētika).
Rokas jāmazgā bieži — pēc tualetes lietošanas, pirms ēšanas — un jāieziež ar mīkstinošu krēmu. Ja roku āda ļoti sausa vai arī rokas bieži jāmazgā, ieteicams tās ieziest ar glicerīna un ožamā spirta maisījumu. Ja roku ādai saskare ar kaitīgām vielām, jālieto speciāla aizsargziede. Pie roku ĀDAS KOPŠANA paņēmieniem pieder arī manikīrs (↑ nagu kopšana).
Kāju ĀDAS KOPŠANA ik dienas (parasti vakaros) ieteicamas ziepjūdens peldes — tas ir arī profilaktisks līdz. pret ādas sēnīšslimību — pēdu mikozi, kā arī pret ādas plaisām vai sabiezējumiem. Pēc tam kājas ieziež ar īpašu krēmu un regulāri apkopj nagus. Ja kājas stipri svīst, pēc to mazgāšanas ieteicama silta, vāja kālija permanganāta šķīduma vai formalīna pelde (1 tējk. uz 1l ūdens). Pēc tam kājas un zeķes jāiepūderē ar speciālu pretsviedru pūderi. Nav ieteicamas sintētiskās šķiedras zeķes, jo tās pastiprina kāju svīšanu.
ĀDAS KOPŠANA veids atkarīgs no ādas īpašībām, ko savukārt ietekmē vispārējais organisma veselības stāvoklis, darba un atpūtas režīms, uzturs, klimatiskie apstākļi. Ādas elastīguma un sprieguma saglabāšanai jāizmanto ūdens procedūras (ziemā — vēsas dušas un noberzēšanās ar mitru dvieli, vasarā — peldēšanās ezerā, upē, jūrā), saules un gaisa peldes, jāsargā āda no kaitīgas ārējās ietekmes, jāveicina normāla tauku un sviedru dziedzeru darbība. Pārmērīgi taukaina un sausa āda var būt dažādu organisma patol. traucējumu (avitaminozes, hipovitaminozes, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un nervu sistēmas darbības traucējumu, kuņģa un zarnu slimību) simptoms.
Adas kopšanā svarīgākais ir tīrība. Uz cilv. ādas pastāvīgi atrodas ļoti daudz dažādu mikroorganismu, sviedru un ādas tauku dziedzeru izdalījumu. Sviedri un ādas tauki sadaloties ādas virsmā rada kairinošas vielas, kas izraisa ādas niezi, iekaisumu vai pat ādas hron. slimības. Mazgājot ādu ar ziepēm, to atbrīvo no baktērijām un nogulsnētiem sāļiem, bet ādas poras — no taukainās masas un ādas raga kārtas šūnām un tādējādi atvieglo ādas elpošanu. Pareiza mazgāšanās uzlabo arī ādas asinsriti, pieaug ādas spēja pretoties dažādiem nelabvēlīgiem faktoriem.
Hig. nolūkā ķermenis jāmazgā l—2 reizes nedēļā ar karstu ūdeni, tualetes ziepēm un sūkli, bet seja, kakls, paduses, kājas un dzimumorgāni — katru dienu. Vasarā jāmazgājas biežāk, vēlams — katru dienu, jo karstā laikā pastiprinās ādas dziedzeru darbība, bet taukaina un mitra āda drīzāk kļūst netīra. Cilvēkiem, kam saskare ar eļļām, smērvielām, naftas produktiem, jāmazgājas katru dienu.
Biežāka mazgāšanās nepieciešama arī pastiprinātas sviedru un ādas tauku atdalīšanās gadījumā. Vislabāk ādu un tās poras attīra mazgāšanās pirtī, karstā dušā, vannā (mazgāšanās karstā pirtī un vannā nav ieteicama cilvēkiem, kas slimo ar sirds slimībām, hipertonisko slimību u.c.). Karsts ūdens labi attīra ādu, sevišķi taukainu, veicina asins pieplūdumu ādā, taču ilgāku laiku mazgāties ar karstu ūdeni nav vēlams, jo paplašinās ādas virspusējie asinsvadi, atslābst to sienas, novājinās ādas muskulatūra, āda kļūst ļengana, grumbaina un iegūst tumši sārtu nokrāsu. Auksts ūdens sašaurina asinsvadus. Ja ar to mazgājas regulāri, āda kļūst bāla, sausa, rodas grumbas. Adas mazgāšanai ieteicams lietot pārmaiņus gan karstu, gan aukstu ūdeni; notiek it kā savdabīga ādas masāža, kas uzlabo asinsriti, labvēlīgi iedarbojas uz ādas receptoriem. Bez hig. peldēm 1—2 reizes nedēļā ieteicamas arī vēsas peldes (25—26°), kam pievieno skuju vai jūras sāls ekstraktu, kumelīšu vai nātru novārījumu.
Sevišķi rūpīgi jākopj atklāto ķermeņa daļu — sejas, kakla, roku āda, galvas āda (↑ matu kopšana), jo tā pakļauta ārējās vides iedarbībai. Svarīgākais sejas ĀDAS KOPŠANA ir panākt ādas hidratāciju, t.i., pavairot šķidruma daudzumu starpšūnu spraugās un pašās šūnās. Līdz ar to uzlabojas visas fiziol. norises ādā, atjaunojas ādas elastīgums, āda kļūst gluda, normalizējas tauku daudzums. Sejas āda kļūst sausa, ja to reti mazgā ar ūdeni, bet mazgāšanu aizstāj ar kosmētisku līdz. lietošanu. Seja un kakls jāmazgā vakarā ar neitrālām tualetes ziepēm (bērnu, olu ziepēm) mīkstā istabas t° ūdeni, bet no rīta jānoskalo ar tādas pašas t° ūdeni bez ziepēm. Pēc tam ādā ieziež mīkstinošu krēmu. Sausa sejas āda ir plāna, viegli iekaist, rodas apsārtums, nieze, ādas raga kārtas lobīšanās. Drīz vien rodas grumbiņas, sevišķi ap acīm un muti. Sausu ādu nedrīkst bieži mazgāt ar ziepēm. Tās lietojamas 1—2 reizes nedēļā. Pirms mazgāšanās ar ziepēm sausa āda bagātīgi jāieziež ar barojošu krēmu; pēc 10—15 min. seju nomazgā ar tualetes ziepēm, pēc tam ādu mazliet ietauko. Pārējās dienās seju notīra ar barojošu krēmu, sasildītu augu eļļu vai losjonu, kas paredzēti sausai ādai.
Tā kā sausai ādai gandrīz vienmēr ir sārmaina reakcija, vēlams ik rītus 5—10 min. pirms mazgāšanās uzlikt uz sejas rūgušpiena vai kefīra kārtiņu, kuru pēc tam noskalo ar karstu un aukstu ūdeni, ātri nosusina ar dvieli, lai āda nepārsausētos, un ietauko ar barojošu krēmu.
Taukaina sejas āda ir spīdīga, jo tauku dziedzeri izdala pārāk daudz tauku. Ada ir raupja, bieži ar paplašinātām porām. No putekļiem porās rodas aizsērējumi, un ādā izveidojas melnās pinnes. Sakarā ar ādas tauku sastāva maiņu ādas reakcija no viegli skābas kļūst sārmaināka. Tas veicina ādas iekaisumu. Vēlams ik rītus 5—10 min. pirms mazgāšanās uz sejas uzziest rūgušpiena vai kefīra kārtiņu. Tad ādai rodas skāba reakcija, kas kavē mikrobu attīstību. Taukaina sejas āda jāmazgā istabas t° ūdenī ar neitrālām ziepēm rītos un vakaros, pārmaiņus noskalojot ar karstu un aukstu ūdeni. Ūdenim ieteicams pievienot boraku vai dzeramo sodu, lai āda labāk attīrītos.
Ādas attīrīšanai var lietot arī sejas ūdeņus, kas paredzēti taukainai ādai. Ja seja ļoti taukaina, to var 2—3 reizes dienā notīrīt ar 0,5% sālsskābes šķīdumu, 0,5% salicilspirtu vai losjonu, kas satur spirtu. Ja sejas ādai ir paplašinātas poras, ieteicams 2—3 reizes nedēļā uz 2—3 min. uzlikt neitrālo ziepju putas ar 1/2 tējk. smalka vārāmā sāls piejaukumu. Pēc 2—3 min. putas noskalo ar karstu, pēc tam ar aukstu ūdeni. Taukainas sejas ādas kopšanai rītos un dienā pēc nomazgāšanas vai pārslaucīšanas ar losjonu var lietot beztauku (stearāta) krēmu, kas viegli iesūcas ādā, tā, ka āda pārstāj spīdēt. Ja sejas vidusdaļā — uz pieres, deguna un zoda apvidū, vaigu galos āda ir taukaina, bet pārējā sejas daļā — normāla vai sausa, sejas vidusdaļa 3—4 reizes dienā jānotīra ar losjonu, kas satur spirtu, bet sejas ādas sāndaļas jākopj tāpat kā sausa sejas āda. Sejas ādas pasargāšanai no kaitīgas ārējās ietekmes, kā arī dekoratīviem nolūkiem lieto pūderus. Pūderēt drīkst tikai tīru ādu. Ja lieto sauso pūderi, āda iepriekš jāieziež ar krēmu, ko lieto ĀDAS KOPŠANA Sejas ādas funkciju uzlabošanā liela nozīme ir arī masāžām, maskām u.c. fizikālajām procedūrām ( @bulta@kosmētika).
Rokas jāmazgā bieži — pēc tualetes lietošanas, pirms ēšanas — un jāieziež ar mīkstinošu krēmu. Ja roku āda ļoti sausa vai arī rokas bieži jāmazgā, ieteicams tās ieziest ar glicerīna un ožamā spirta maisījumu. Ja roku ādai saskare ar kaitīgām vielām, jālieto speciāla aizsargziede. Pie roku ĀDAS KOPŠANA paņēmieniem pieder arī manikīrs (↑ nagu kopšana).
Kāju ĀDAS KOPŠANA ik dienas (parasti vakaros) ieteicamas ziepjūdens peldes — tas ir arī profilaktisks līdz. pret ādas sēnīšslimību — pēdu mikozi, kā arī pret ādas plaisām vai sabiezējumiem. Pēc tam kājas ieziež ar īpašu krēmu un regulāri apkopj nagus. Ja kājas stipri svīst, pēc to mazgāšanas ieteicama silta, vāja kālija permanganāta šķīduma vai formalīna pelde (1 tējk. uz 1l ūdens). Pēc tam kājas un zeķes jāiepūderē ar speciālu pretsviedru pūderi. Nav ieteicamas sintētiskās šķiedras zeķes, jo tās pastiprina kāju svīšanu.
ĀDAS KOPŠANA veids atkarīgs no ādas īpašībām, ko savukārt ietekmē vispārējais organisma veselības stāvoklis, darba un atpūtas režīms, uzturs, klimatiskie apstākļi. Ādas elastīguma un sprieguma saglabāšanai jāizmanto ūdens procedūras (ziemā — vēsas dušas un noberzēšanās ar mitru dvieli, vasarā — peldēšanās ezerā, upē, jūrā), saules un gaisa peldes, jāsargā āda no kaitīgas ārējās ietekmes, jāveicina normāla tauku un sviedru dziedzeru darbība. Pārmērīgi taukaina un sausa āda var būt dažādu organisma patol. traucējumu (avitaminozes, hipovitaminozes, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un nervu sistēmas darbības traucējumu, kuņģa un zarnu slimību) simptoms.
Komentāri: 0 no 0