MUSKULATŪRA

Skaidrojums: lat. musculus muskulis

— organisma, orgānu sistēmas vai kādas ķermeņa daļas muskuļu kopums. Pēc muskuļaudu veida izšķir gludo, šķērssvītro (skeleta) un sirds MUSKULATŪRA.

Gludā MUSKULATŪRA atrodas iekšējo orgānu un asinsvadu sienās, ādā pie matu saknēm, acs ābola varavīksnenē un citur. To inervē veģetatīvā nervu sistēma, un tās darbība nav pakļauta cilv. gribai. Gludā MUSKULATŪRA saraujas lēni, ritmiski un var ilgstoši atrasties kontrahētā stāvoklī. Tai saraujoties, rodas viļņveida (peristaltiskas) kustības, kas pārvieto attiecīgā orgāna saturu. Darbojoties tā patērē maz enerģijas un praktiski nenogurst. Gludo MUSKULATŪRA veido muskuļšūnas, kas izvietojušās slāņos. Tajos starp šūnu kūlīšiem atrodas irdenie saistaudi, pa kuriem iet nervi un asinsvadi.

Šķērssvītru (skeleta) MUSKULATŪRA ir aktīvais kustību aparāts. Tās uzdevums ir pārvietot ķermeņa daļas vai ķermeni. Šo MUSKULATŪRA inervē somatiskā nervu sistēma, un tās darbība ir pakļauta cilv. gribai. Šķērssvītru MUSKULATŪRA veido apm. 1/3 pieauguša cilv. ķermeņa masas un sastāv no vairāk nekā 600 muskuļiem. Katra muskuļa pamatmasu veido muskuļšķiedras, starp kurām atrodas irdenie saistaudi, kas saista šķiedras kūlīšos, tie savukārt apvienoti lielākos kūlīšos, no kuriem veidojas muskulis. Tas ietverts saistaudu apvalkā — fascijā. Pa saistaudiem muskulī ieiet nervi un asinsvadi.
Muskuļu galos ir blīvi saistaudu veidojumi -- cīpslas, ar ko muskulis piestiprināts pie kauliem. Muskuļiem saraujoties, kauli pārvietojas pēc sviru principa. Muskuļu spēks atkarīgs no muskuļšķiedru daudzuma. Jo vairāk šķiedru un jo vairāk tajās miofibrillu, jo lielāks ir muskuļu spēks (muskuļu darbs). Ar fiz. darbu un treniņu var panākt muskuļu apjoma un spēka palielināšanos. Katru kustību izdara nevis atsevišķs muskulis, bet vairāki muskuļi vai pat muskuļu grupas, tādējādi kustības ir i daudzu muskuļu saskaņotas darbības rezultāts.

Sirds MUSKULATŪRA ir līdzīga šķērssvītru MUSKULATŪRA, bet tās darbība nav pakļauta cilv. gribai. Veselas sirds MUSKULATŪRA automātiski ritmiski darbojas visu mūžu.

Attēls. Muskulatūra. Ķermeņa virspusējie muskuļi:
1 — deniņu muskulis;
2 — košļāšanas muskulis;
3 — galvas grozītājmuskulis;
4 — kakla zemādas muskulis;
5 — deltveida muskulis;
6 — lielais krūšu muskulis;
7 — augšdelma muskulis:
8 — augšdelma un spieķkaula muskulis;
9 — vēdera ārējais slīpais muskulis;
10 — četrgalvainais ciskas muskulis;
11 — ceļa kauls;
12 — garais īkšķa izstiepējmuskulis;
13 — lielā liela kaula priekšējais muskulis;
14 — mazā liela kaula muskuļi;
15 — drēbniekmuskulis;
16 — pievilcējmuskuļi;
17 — vēdera iekšējais slīpais muskulis;
18 — mazā pirksta pacēluma muskuļi;
19 — īkšķa pacēluma muskuļi;
20 — radiālais plaukstas saliecējmuskulis;
21 — vēdera taisnā muskuļa maksts;
22 — vēdera taisnais muskulis;
23 — augšdelma divgalvainais muskulis;
24 — knābjveida izauguma un augšdelma muskulis;
25 — mazais krūšu muskulis;
26 — ribstarpu muskuļi;
27 — mutes gredzenmuskulis;
28 — acs gredzenmuskulis;
29 — pieres muskulis
  • Komentāri: 2 no 2
2013-11-04 17:53:29

anti lazda

tas zalais ir citplanetiesu energijas avots

2008-12-01 09:42:02

lazda

kas tas zaļais pa vidu?

Pievienot komentāru