SĒNES

Latīņu val.: Mycota, Fungi

zemāko augu grupa; bezhlorofila augi, kas pārtiek no gatavām organiskajām vielām — dzīvo saprofītiski vai parazītiski. Parazītiskās SĒNES izmanto dzīvus organismus, izraisot to slimības (↑ patogēnās sēnes). Zemāk attīstīto SĒNES ķermenis ir viena šūna, bet augstāk attīstīto SĒNES ķermeni veido daudzšūnu sēņotne jeb micēlijs, kas sastāv no atsevišķiem pavedieniem — hifām. SĒNES vairojas ar dažāda tipa sporām. Aprakstīts apm. 80 000 sēņu sugu, no tām LPSR atrasts apm. 2600 SĒNES sugu.
SĒNES, kuras var redzēt tikai mikroskopā, sauc par mikroskopiskām, bet SĒNES, kuras saskatāmas bez optiskajiem instrumentiem, — par makroskopiskām.

Visas SĒNES iedala 4 nodalījumos: aļģsēnes, asku SĒNES, bazīdiju SĒNES un nepilnīgi pazīstamās SĒNES.

Aļģsēnes (Phycomycota) ir mikroskopiskas un makroskopiskas. Daudzas sugas izraisa augu, kā arī dzīvn. slimības; piem., sēne Synchytrium endobioticum ierosina kartupeļu vēzi, sēne Phytophfhora inf..tans — kartupeļu lakstu puvi, bet sēne Empusa muscae rudeņos parazitē uz mušām. Aļģsēņu nodalījuma pelējumsēnes izraisa dažādu pārtikas produktu bojāšanos. Asku SĒNES (Ascomycota) arī ir mikroskopiskas un makroskopiskas. Tām labi izveidots micēlijs. Šajā nodalījumā ietilpst rauga SĒNES, ko izmanto maizes, alus un vīna ražošanai, kā arī sēne Saccharomyces kefyr, ko izmanto kefīra ražošanā. Vairāku ģinšu rauga SĒNES kopā ar etiķskābes baktērijām veido t.s. tējas sēni. Ģinšu Trichophyton un Microsporum SĒNES ierosina ādas slimības. Sēne Candida (Endomyces) albieans ierosina pienēdi. Patogēnas ir arī vairākas Aspergillus sugas. Daudz asku SĒNES ierosina augu slimības, piem., Venturia inaequalis — ābeļu kraupi, sēne CoccotnYces hiemalis — ķir. lapbiri, sēne Sphaerotheca morsuvae — ērkšķogu miltrasu. Rudzu ziedos parazitē sēne Claviceps purpurea, kuras sklerocijus — melnos graudus izmanto medicīnā. Asku SĒNES Penicilliurn notatum, P. chrysogenum un P. crustosum ražo penicilīnu. Vairākas Penicilliurn ģints SĒNES izmanto siera ražošanā. Pie asku SĒNES pieder arī vairākas ēdamās SĒNES — bisītes (Gyromitra), lāčpurni (Morchella), ķēvpupi (Vērpa) un rumpuči (Helvella). Bazīdiju SĒNES nodalījumā (Basidiomycota) ietilpst gk. makroskopiskās SĒNES — vairākums ēdamo SĒNES, kā arī dažādas indīgās SĒNES, no kurām sevišķi bīstama ir zaļā mušmire (Amanita phalloides) un Patuljāra šķiedrgalvīte (lnocYbe patouillardii). Lielākā daļa bazīdiju sēņu ir t.s. lapiņu SĒNES — LPSR 620 sugas, no tām ap 300 ēdamas (sēņotāji parasti lasa 10—20 sugu SĒNES ), 270 neēdamas, 25 indīgas un 24 ar nenoskaidrotu nozīmi. Kokiem bieži kaitē piepes. Melnās bērzu piepes ekstraktu befungīnu lieto medicīnā. Lapkoku mežos sastopamos zemestaukus (Phallus impudicus) lieto tautas ārstn-ā. Mikroskopiskas bazīdiju SĒNES ir rūsas un melnplauku SĒNES, kuras ierosina augu slimības. Nepilnīgi pazīstamās SĒNES (DeuteromYcota) ir mikroskopiskas, dabā ļoti izplatītas, ierosina dažādas augu, dzīvn. un cilv. slimības. Daudzas sugas ir saprofītiskas un atrodamas uz augu atliekām un augsnē. Dažas Fusarium ģints SĒNES attīstās uz pārtikas produktiem un var izraisīt saindēšanos.

Ēdamās SĒNES pēc ķīm. sastāva līdzīgas dārzeņiem, bet tajās ietilpst arī dzīvn. izcelsmes produktiem raksturīgas vielas (glikogēns, hitīns, urīnviela, aminoskābes u.c). Sēnēs ir vairāk olbv. (2—9% ) nekā kartupeļos, bietēs, kāpostos, burkānos, bet cilv. organisms no tām izmanto ne vairāk kā 50—70% , jo SĒNES šūnapvalki satur hitīnam līdzīgu vielu — fungīnu, kas kavē gremošanas sulu darbību. SĒNES taukus (0,3—0,8%) un ogļhidrātus (0,8—4% ) organisms izmanto ļoti labi. 100 g SĒNES dod 90— 400 kJ (~22—97 kcal) enerģijas. Sēnēs ir Bi, B2, PP, D vit., karotīns, pantotēnskābe, minerālvielas — kalcijs, fosfors, dzelzs, mikroelementi — cinks, varš, arsēns, mangāns, jods. Ar uzturvielām un vitamīniem bagātākas ir SĒNES cepurītes, mazāk to ir kātiņos. Lielais ekstraktvielu, aromātisko vielu un purīnvielu daudzums uzlabo ēdienu garšu, veicina kuņģa un zarnu sekretorisko darbību, kā ari citu uzturlīdzekļu sagremošanu.
Ārstn. uzturā var lietot SĒNES ekstraktu un SĒNES novārījumu — cukura diabēta gadījumā, kā arī ja ir samazināts sālsskābes daudzums kuņģa sulā (ja nav Čūlas). SĒNES nav ieteicamas aknu, nieru, kuņģa un zarnu slimniekiem. Pazīstamākās, ar uzturvielām bagātākās SĒNES: baravika, apšu beka, rudmiese, parastais vilnītis, lielā dižsardzene, parastā gailene, atmatene (lauka, tīruma, meža), parastā celmene, bērzlapes, parastais lācpurns, parastā bisīte. Pavasara SĒNES — lāčpurni un bisītes — satur indīgu vielu helvelskābi, tāpēc šīs SĒNES pirms lietošanas jāvāra ilgāk (20—30 min.), pēc tam labi jānomazgā un jānospiež. Novārījuma ūdeni nedrīkst lietot uzturā.

Svaigas SĒNES ātri bojājas, jo satur 75---92% ūdens. Pēc savākšanas SĒNES tūlīt notīra un pārstrādā (nevārītas tās drīkst uzglabāt ne ilgāk par 24 st. t līdz 10°). SĒNES kaltē, sāla, marinē; SĒNES hermētiska konservēšana mājas apstākļos nav pieļaujama, jo SĒNES var būt piesārņotas ar botulisma ieros. sporām, kas attīstās bezgaisa vidē.

Saindēšanās ar SĒNES notiek, ja ieēd indīgās SĒNES vai nepareizi sagatavo (nenovāra vai novāra par maz) dažas ēdamās SĒNES (bisītes, lāčpurnus u.c). Zaļo, bālo un balto mušmiri iespējams sajaukt ar atmateni vai makstssēnēm. Saindēšanās pazīmes (pēc 10—12 st.): nepārtraukta vemšana, sāpes pakrūtē, caureja; paātrināta sirdsdarbība. Ar sarkanajām un panteru mušmirēm saindējas gk. mazi bērni. Saindēšanās pazīmes — vemšana, sāpes kuņģī, caureja; sirdsdarbība palēnināta; smagākos gadījumos — krampji. Ja saindējas ar bisītēm, pēc 6—12 st. rodas sāpes pakrūtē, vemšana, caureja, smagākos gadījumos — krampji, sākas vispārēja paralīze, un iestājas nāve.
Saindēšanās ar SĒNES iespējama arī, ja lieto bojājušās SĒNES, kuras olbv. Sairšanas procesā radušās dažādas organismam kaitīgas vielas. Drīz pēc ēšanas rodas caureja, vemšana, Paātrināta sirdsdarbība.

Pirmā palīdzība. Saindēšanās gadījumā nekavējoties jāizsauc ātrā med. palīdzība. Pirms tās ierašanās slimniekam skalo kuņģi ar siltu ūdeni (ieteicams dzert tik ilgi, līdz sākas vemšana). dod aktivēto ogli, stipru tēju vai melnu kafiju.
  • Komentāri: 4 no 4
2013-12-17 14:50:11

Jane

Gribu pateikt PALDIES! Tieši šis man bija ļoti derīgs!!)

2013-01-08 09:25:37

krista

patīk

2012-04-02 15:27:23

RE: hah

Kritizēt visi malači! Pats neko labāku nepiedāvā.
Dr. biol. emer. Edgars Vimba publicējis info par sēnēm.
Ēdamās sēnes: http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/
Indīgās sēnes: http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/

2012-04-02 13:41:40

hah

sis nekam neder

Pievienot komentāru