STOMATĪTS
Latīņu val.: stomatitisSkaidrojums: gr. stoma, stomatos mute
Pirmcēloņi — pubertātes, grūtniecības vai klimaktērija radītās pārmaiņas organismā, kā arī kuņģa un zarnu slimības, akūtas inf. slimības, cukura diabēts, asins slimības, vit. trūkums, saaukstēšanās, ādas slimības. Tie samazina mutes dobuma gļotādas spēju pretoties nelabvēlīgajai iedarbībai, ko izraisa neārstēti zobi, asas zobu malas, zobakmens, mikroorganismi, sliktas, nolietotas vai arī no dažādiem metāliem gatavotas protēzes, pastāvīgs mutes gļotādas kairinājums ar pārāk karstiem vai piparotiem ēdieniem, tabakas dūmi.
STOMATĪTS var arī rasties, ja organisms ir pārāk jutīgs pret antibiotikām, jodu, bromu, furacilīnu u.c medikamentiem. Akūts katarāls gingivostomatīts ir bieža slimība, ja mute nav pietiekami kopta, ja cilvēkam ir saskare ar smago metālu (svina, dzīvsudraba u.c.) sāļiem. Samērā bieži tas rodas akūtu inf. slimību gadījumā. Tam raksturīgas sāpes un dedzināšanas sajūta mutes dobuma gļotādā, smaganu asiņošana, garšas sajūtas traucējumi (nejūt garšu vai sajūt rūgtu garšu saldas vietā), pastiprināta siekalu atdalīšanās vai arī sausuma sajūta mutē (ja ir augsta t°. Lūpas var būt sausas, saplaisājušas, mēlei pelēcīgs aplikums ( garšas traucējumu cēlonis), smaganas pietūkušas, sarkanas, arī pārējā mutes dobuma gļotāda apsārtusi un nedaudz pietūkuši. Slimība var ilgt līdz 2 ned.
Katarāls STOMATĪTS var būt arī smagāka slimības procesa — Čūlainā STOMATĪTS sākumstadija. Ar čūlaino STOMATĪTS biežāk slimo cilvēki, kam darbā saskare ar benzīnu un kas dažādos laika apstākļos ilgstoši uzturas ārā (šoferi, traktoristi, buldozeristi); veicinoši faktori: neārstēti zobi, zobakmens, mutes dobuma higiēnas neievērošana.
Sākas ar smaganu katarālu iekaisumu: tās kļūst koši sarkanas, uzbriest, asiņo un ļoti sāp, sevišķi ēšanas laikā. Mutē jūtama metāla garša, atdalās daudz staipīgu siekalu. Smaganu mala pie zobiem noklājas ar netīri pelēcīgu aplikumu, kam nepatīkama puvuma smaka. Smagos gadījumos ar pelēcīgu aplikumu klātas čūlas var rasties arī citās mutes dobuma gļotādas vietās. Temperatūra bieži paaugstināta (37,1—37,5°, novājinātiem cilv. dažreiz 39—40°), un tad STOMATĪTS var kļūt par smagu vispārēju slimību.
Medikamentozā STOMATĪTS gadījumā mutes dobuma gļotādā stipra dedzināšanas sajūta, gļotāda pietūkuši, koši sarkana. Vēlāk uz gļotādas parādās pūslīši, čūliņas, dzeltenīgas plēves. Var būt paaugstināta t°. Šādā gadījumā jāpārtrauc attiecīgā medikamenta lietošana. Dažu ādas slimību gadījumā STOMATĪTS rodas vienlaikus ar izsitumiem uz ādas, un tam ir konkrētajai ādas slimībai raksturīgās pārmaiņas gļotādā. STOMATĪTS attīstās arī līdztekus mutes un nagu sērgai. Ja ārstē slimību, parasti izzūd arī STOMATĪTS.
Ar patogēno sēņu ierosinātajām mutes dobuma slimībām (↑ pienēde; kandidarnikoze) visbiežāk saslimst zīdaiņi.
Aftozais STOMATĪTS var būt hronisks recidivējošs vai akūts. Hroniskajam recidivējošajam aftozajam STOMATĪTS raksturīgas atsevišķas (1—3) virspusējas, ar pelēcīgu plēvīti klātas, ļoti sāpīgas čūlas (aftas), apkārtējai gļotādai paliekot veselai; ap čūlām sarkana apmale. Nedēļas laikā tās sadzīst, bet pēc dažāda ilguma starplaikiem (dienas, vairāki mēn.) parādās atkal. Slimība var ilgt gadiem.
Akūts aftozais (herpētiskais) STOMATĪTS ir viena no biežāk sastopamām mazu bērnu (līdz 4 g.) mutes gļotādas slimībām. Ieros. ir herpesvīruss. Augsta t° (39°), pastiprināta siekalu atdalīšanās, sāpes un dedzināšanas sajūta mutes dobuma gļotādā. Smaganas sarkanas, pietūkušas, arī mutes gļotāda apsārtusi un tūskaina, mēlei pelēcīgs aplikums. Uz iekaisušās gļotādas atsevišķas vai grupās izvietotas, dzeltenīgu plēvīti pārklātas mazas čūliņas ar koši sarkanu apmali. Čūliņu parasti ļoti daudz, tās stipri sāpīgas; sadzīst apm. ned. laikā. Slimība ilgst 10—12 dienu. Herpētiskais STOMATĪTS var rasties arī akūtu inf. slimību gadījumā gan bērniem, gan pieaugušajiem. Visvairāk čūliņu šai gadījumā ir uz lūpām un aukslējām.
Hronisks STOMATĪTS ir leikoplakija. Slimības sākumstadijā mutes kaktiņu apvidū uz gļotādas ir bālgans plankums, kas ar laiku kļūst intensīvāks. Leikoplakija progresē lēni un var ļaundabīgi pārveidoties, tāpēc tiek uzskatīta par vēždraudes slimību.
STOMATĪTS ārstē individuāli pēc ārsta norādījumiem. Ārstēšanas pamatā — organisma reaktivitātes palielināšana ar pastiprinātām vit. devām un pilnvērtīgu uzturu.
Ārstējot medikamentozo, kā arī recidivējošo STOMATĪTS, organisma reakcijas pārskaņošanai lieto kalcija preparātus, dimedrolu, suprastīnu u.c, bet smagām STOMATĪTS formām dažreiz arī antibiotikas. Mutes dobumu skalo ar dezinficējošu šķīdumu ( dzeramās sodas, hloramīna, kālija permanganāta šķīdums u.c), bet bojātās vietas gļotādā ieziež ar metilēnzilo, borakglicerīnu, jodglicerīnu, propolisa eļļas emulsiju u.c.
Ārstējot aftas, ik nedēļas maina ieziešanai lietojamos medikamentus. Pilnīgi izārstēt šo STOMATĪTS var tikai tad, ja novērsts STOMATĪTS cēlonis. Leikoplakijas gadījumā svarīgākais ir nesmēķēt, nelietot piparotus un pārāk karstus ēdienus, rūpīgi ārstēt un kopt zobus, lietot vit.-us. STOMATĪTS norises ilgums bieži ir atkarīgs no ārsta norādījumu izpildes.
Profilakse. Mutes dobuma kopšana, bojāto zobu ārstēšana. Vīrusu ierosināta STOMATĪTS gadījumā slimnieks jāizolē, viņa trauki rūpīgi jāmazgā un jānovieto atsevišķi, lai neinficētu pārējos ģimenes vai kolektīva locekļus.
Andis
Nesen biju slimniicaa saistiibaa ar to ka trombocitu skaits asiiniis kritiski maz. Pusotru nedeellu kaa maajaas. Nu un tiirot zobus pamaaniiju tumssi sarkanus asins plankumus zem meles. Jautaajums taads vai viss shitais nau saistiits?
Jana
Kas varētu būt ja visu laiku uz vaigiem iekšpusē parādās tādas kā plēksnītes un viņas gribas graust nost, bet nav sāpīgas, bet tas ir ļoti kaitinoši visu laiku graust vaigu iekšpuses...
Ieva
Pirms pāris mēnešiem uzmetās tāda kā pumpa (balta, diezgan pacieta) zem mēles...... Pirmstam tā klaiņoja pa muti, bija gan uz vaiga, gan abām lūpām (iekšpusē)...... Ļoti sāp un nespēju neko izdarīt, nezinu ko iesākt. Itkā ik pa laikam pāriet, bet ar katru jaunu reizi sāpes palielinās.......Ko man iesākt?? Visur lasu ka pumpa turās tikai nedēļu un ka pēc tam tur viss kārtībā, bet manējā jau vairākus mēnešus neiet nost! Kad biju pie higēnista, teica ka nav caurumu un viss ar zobiem ir kātībā, takā tas nevarētu bųt ar to saistīts....
inga
Man ar.
Vivita
Ar steigu pie ģimenes ārsta,kurš izvērtēs slimības situāciju,vai pie stomatologa.Līdz tam paskalo muti ar vieglu,siltu saldūdeni.1.tējkarote sals,nolīdzināta,nevis ar kaudzi,uz glāzi ūdens un ik pa laikam skalo vairākas reizes dienā.Labu veselību:-)
lnga
silti iesaku griezties pie zobu daktera
Anonīms
Nū skaidrs, liels paldies :) paintresēšos
Juris
Sen atpakaļ man bija līdzīga problēma. Ārts izrakstīja (ja nemaldos) pioktanīnu, kas dezinficē un ārstē stomatītu. Man palīdzēja. Iespējams, ka tas ir bezrecepšu medikaments. Prasi aptiekās
Jānis
Man varētu būt stomatīts ja man no rītiem ir tāda sajūta , takā būtu rupji sakot rūķīši piedirsuši muti , itkā izskaloju , bet vienalga tāda nepatīkama sajūta mutē , smaganas baltas tādas , var notīrīt itkā , bet parādās atkal , mēle tāda baltgana, un nepatīkama garša tāda mutē , lūpas arī baltas paretam paliek , un tādas nedaudz sāpīgas - sausas ..
ko lai es daru ?
Komentāri: 9 no 9