SAINDĒŠANĀS

Komentāri
patol. stāvoklis, ko radījusi organismā iekļuvusi indīga viela.

Indīgās vielas var organismā iekļūt par dažādiem ceļiem: caur gremošanas traktu, pa elpošanas ceļiem, caur nebojātu ādu, arī tieši asinsritē. SAINDĒŠANĀS klīn. aina un simptomi atkarīgi no indīgās vielas ķīm. īpašībām, organisma individuālajām īpatnībām, devas lieluma un iekļūšanas veida. (↑ arī intoksikācija.)

SAINDĒŠANĀS gadījumā steidzami jāizsauc ārsts. Tā kā indīgā viela iespējami drīz jāizvada no organisma, katram jāprot sniegt cietušajam pirmo palīdzību.

Pirmā palīdzība. Vispirms jāuzzina, ar ko cietušais saindējies, kādas ir indīgās vielas pamatīpašības, vai tā ir skābe vai sārms utt. Reizēm nepieciešamās ziņas var sniegt pats cietušais, tā piederīgie vai klātesošie; citreiz šīs ziņas var iegūt, aplūkojot tukšās zāļu kārbiņas, ampulas, pudeles. Aizdomīgās vielas atlikums nododams medicīnas darbiniekiem. Jācenšas indīgo vielu iespējami drīz izvadīt no kuņģa, lai mazinātu gļotādas bojājuma pakāpi ( skābes, sārmi) vai indes uzsūkšanos no gremošanas trakta ( miega līdzekļi u.c.). Ja cietušais nav zaudējis samaņu, tam izdara kuņģa skalošanu.
Pirmās palīdzības sniegšanā var izmantot vienkāršoto kuņģa skalošanu: cietušajam dod iedzert 1—2 l istabas t. ūdens, pēc tam, kairinot ar pirkstu mēles sakni vai rīkles mugurējo sienu, izraisa vemšanu. Ja indīgā viela no kuņģa jau nokļuvusi zarnās, kas parasti skalošanai nav pieejamas, cietušajam šķidras putriņas veidā dod 1—2 ēd. k. aktīvās ogles. Pēc kuņģa skalošanas, ja SAINDĒŠANĀS nav notikusi ar vielām, kas bojā gremošanas orgānu gļotādu, cietušajam dod sāļu caurejas līdzekļu - piem., 1 ēd. k. magnija sulfāta uz pusglāzi silta ūdens.
Nedrīkst lietot rīcineļļu u.c. eļļainus caurejas līdz. Kaitīga var būt izplatītā piena dzeršana SAINDĒŠANĀS gadījumā, jo daudzas indīgas vielas (tetrahlorogleklis, dihloretāns u.c.) labi šķīst piena taukos. SAINDĒŠANĀS gadījumā lieto pretindes — antidotus.

Cietušo nogulda uz muguras, vemšanas gadījumā — uz sāniem, no mutes izņem zobu protēzes. Ja elpošanu traucē mēles sakne vai noslīdējis apakšžoklis, jāatliec galva un jāizvirza apakšžoklis uz priekšu. Nepieciešamības gadījumā līdz ārsta atnākšanai izdara elpināšanu, klīn. nāves gadījumā — arī netiešo sirds masāžu. Tālākai ārstēšanai cietušais jānogādā slimnīcā. Slimnīcā indīgās vielas izvadīšanai lieto dažādas metodes (piem., lieto diurētiskos līdz.). Smagākos SAINDĒŠANĀS gadījumos slimnieka asinis aizstāj ar donora asinīm vai pievieno slimniekam mākslīgo nieri.

Cilvēki bieži saindējas ar ķīm. vielām — sārmiem, skābēm, acetonu, svina savienojumiem, tetrahloroglekli, etilspirtu, metilspirtu, miega līdzekļiem, tvana gāzi. Saindēšanās ar sārmiem. Parasti saindējas ar amonija hidroksīdu ( ožamo spirtu, amonjakūdeni), kālija hidroksīdu vai nātrija hidroksīdu. Sārmainā viela var iekļūt acīs un izraisīt smagu konjunktīvi tu un radzenes iekaisumu. Ja ieelpots amonjaks, SAINDĒŠANĀS smagums atkarīgs no tvaiku koncentrācijas un saskares ilguma. Var būt elpošanas ceļu gļotādas kairinājums, bronhīts, klepus lēkmes, apgrūtināta elpošana, balsenes spazmas. Sārmam nokļūstot gremošanas orgānos, rodas mutes, barības vada un kuņģa apdeguma simptomi — stipras sāpes pakrūtē, pastiprināta siekalu atdalīšanās, rīšanas grūtības, vemšana; iespējama kuņģa asiņošana.
Pirmā palīdzība. Ja sārmainā viela iekļuvusi acīs, tās apm. 15 min. skalo ar tekošu ūdeni. Ja acīs iekļuvuši nedzēstie kaļķi, tās atkārtoti skalo ar 3% EDTA (etilēndiamīntetraacetāta) šķīdumu. Ja ieelpoti amonjaka tvaiki, nepieciešams svaigs gaiss, kumelīšu tējas vai vāja etiķa šķīduma inhalācija. Ja sārms iedzerts, cietušajam dod dzert vāji skābu (1—2%) citronskābes vai etiķskābes šķīdumu.

Saindēšanās ar skābēm. Visbiežāk saindējas ar etiķskābi (etiķa esenci), retāk ar minerālskābēm — sālsskābi, sērskābi, slāpekļskābi. Skābes rada smagus mutes, barības vada un kuņģa apdegumus. Etiķskābe bez tam uzsūcas un izraisa eritrocītu sabrukšanu ( hemolīzi). Pirmā palīdzība. Cietušajam dod dzert daudz ūdens, kam pievienots magnija oksīds. Nav ieteicams lietot dzeramās sodas šķīdumu, jo tas rada spēcīgu putošanu un pastiprina kuņģa perforācijas draudus.

Saindēšanās ar acetonu var notikt, ja acetonu iedzer vai ieelpo tā tvaikus. Cietušajam rodas gļotādas kairinājums, slikta dūša, vemšana, reibonis, galvassāpes, var būt arī asinsrites un elpošanas traucējumi. Pirmā palīdzība. Ja acetons iedzerts, izdara kuņģa skalošanu. Nedrīkst lietot pienu un rīcineļļu, Ja notikusi SAINDĒŠANĀS ar acetona tvaikiem, cietušo novieto svaigā gaisā; nepieciešamības gadījumā izdara elpināšanu.

Saindēšanās ar svina savienojumiem. Ja notikusi SAINDĒŠANĀS ar neorganiskiem svina savienojumiem, rodas pastiprināta siekalu atdalīšanās, metāliska garša mutē, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, muskuļu un locītavu sāpes, asinsrites traucējumi. SAINDĒŠANĀS ar tetraetilsvinu (etilētā benzīna sastāvdaļu) izraisa gk. CNS darbības traucējumus. Ir galvassāpes, uzbudinājums, vēlāk miegainība, redzes traucējumi, krampji. Smagos gadījumos nāve iestājas jau pirmajā dienā. Pirmā palīdzība. Ieteicama kuņģa skalošana, pēc tam dod 1—2 ēd. k. nātrija sulfāta un aktivētās ogles ar 0,3—0,5 l ūdens. Ja notikusi SAINDĒŠANĀS ar tetraetilsvinu, nedrīkst lietot pienu, alkoholu, rīcineļļu.

Saindēšanās ar tetrahloroglekli. Ja ieelpots vai iedzerts tetrahlorogleklis, rodas reibonis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, asiņaina caureja. Pēc 1—2 dienu ilgas šķietamas uzlabošanās var iestāties aknu un nieru mazspēja, bezsamaņa un nāve. Pirmā palīdzība. Ja tetrahlorogleklis iedzerts, izdara kuņģa skalošanu un pēc tam dod nātrija sulfātu un aktivēto ogli (katru pa 2 ēd. k. uz 0,5l ūdens). Nedrīkst lietot pienu, alkoholu, rīcineļļu.

Saindēšanās ar etilspirtu. SAINDĒŠANĀS iespējama ar dažādiem alkoholiskiem dzērieniem, odekolonu u.c. Etilspirts ātri uzsūcas gremošanas orgānos (15 min. laikā uzsūcas apm. puse iedzertā daudzuma) un iedarbojas uz CNS, sākumā izraisot uzbudinājumu (bērniem šī stadija var nebūt), vēlāk narkozi un elpošanas centra paralīzi. Pirmā palīdzība. Ja cietušais nav zaudējis samaņu, tam dod karstu, stipru kafiju un izraisa vemšanu. Bezsamaņas gadījumā jānodrošina elpošanas ceļu caurlaidība; ja nepieciešams, izdara elpināšanu. Ļoti smagu SAINDĒŠANĀS rada metilspirts.

Saindēšanās ar miega līdzekļiem. Sākumā cietušais ir miegains, vēlāk iestājas dziļš miegs un koma. Iespējama pilnīga elpošanas apstāšanās un nāve. Pirmā palīdzība. Ja cietušais nav zaudējis samaņu, tam dod dzert ūdeni un pēc tam izraisa vemšanu. Dod sāļu caurejas līdzekļus — nātrija vai magnija sulfātu. Bezsamaņas gadījumā jānodrošina elpošanas ceļu caurlaidība; ja nepieciešams, izdara elpināšanu. Saindēšanās ar tvana gāzi ( oglekļa oksīdu). Sākumā cietušajam rodas sāpes pieres un deniņu apvidū, redzes traucējumi, reibonis, slikta dūša, vēlāk bezsamaņa. Pirmā palīdzība. Cietušo izved no saindētās telpas. Dod skābekļa inhalācijas. Smagos SAINDĒŠANĀS gadījumos nepieciešama ārstēšanās slimnīcā.
Profilakse. Strādājot ar organismam kaitīgām vielām, jāievēro darba drošības noteikumi. Glabājot medikamentus un mājsaimniecībā lietojamās kodīgās un stipri iedarbīgās vielas, jāievēro piesardzības pasākumi. Sevišķi jārūpējas, lai indīgās vielas nebūtu pieejamas bērniem.

Saindēšanās ar uzturu var būt gan bakteriāla, gan nebakteriāla. Bakteriālu saindēšanos ierosina dažādi mikroorganismi, iekļūstot organismā ar uzturlīdzekļiem, kuros tie iepriekš ir savairojušies (↑ uztura toksikointekcijas; botulisms; salmonelozes). Saindēšanās saistīta ar uzturlīdzekļu gatavošanas, uzglabāšanas un transportēšanas san. hig. noteikumu neievērošanu. SAINDĒŠANĀS smagāk pārcieš mazi bērni, slimnieki un vecāki cilv.
Nebakteriāla saindēšanās rodas pēc indīgu organisku vai neorganisku savienojumu iekļūšanas uzturā. Indīgi organiskie savienojumi ir indīgajos augos, indīgajās sēnēs un dažās ēdamajās sēnēs (bisītēs, lāčpurnos u.c), ja tās nepareizi sagatavo, kā arī dažu augļu kauliņos, pupās, kartupeļos. Uzturā nedrīkst lietot daudz ķiršu un aprikožu kodolu, kas satur glikozīdu amigdalīnu. Fermentu ietekmē gremošanas traktā tas sadalās, veidojot zilskābi, kas kavē skābekļa izmantošanos audos. 2—5 st. pēc kodolu apēšanas rodas galvassāpes, slikta dūša, vemšana, bieža caureja, āda kļūst zilgana, ir apgrūtināta elpošana, krampji.
Saindēšanās ar zilskābi var beigties ar nāvi. Nevārītas pupas satur indīgu vielu — fazīnu (fazeolunatīnu), kas termiskajā apstrādē kļūst nekaitīga. Saindēšanās parasti notiek ar pupu miltiem, ja tos nepietiekami ilgi vāra. 1—2 st. pēc ēšanas sākas dedzinoša sajūta rīklē, slikta dūša, vemšana, caureja. Gaismā turētu un sadīgušu kartupeļu mizas un asni satur indīgu vielu — solanīnu. Solanīns ir arī zaļos tomātos. Nomizotos kartupeļos solanīna ir mazāk. Kartupeļus vārot, daļa solanīna pāriet ūdenī. Saindēšanās gadījumā rodas gremošanas trakta traucējumi (gļotādas kairinājums). Dažu zivju — vēdzeļu, līdaku, asaru nārsta laikā var saindēties ar to ikriem un pieņiem. Indīgas ir nēģu ādas dziedzeru gļotas. Saindēšanās izraisa stipras sāpes vēderā.

Indīgu neorganisku savienojumu (svina, cinka, vara sāļu) iekļūšana uzturā saistīta ar produktu glabāšanu vai gatavošanu san. hig. prasībām neatbilstošos traukos. Intensīvāk indīgie savienojumi pāriet uzturlīdzekļos, kam ir skāba reakcija. Svins pāriet produktos no alvotiem metāla traukiem, ja alvojumā pārāk daudz svina, kā arī no māla traukiem, kas pārklāti ar nepareizi gatavotu glazūru (mājrūpniecībā). Biežāk novērojama hron. saindēšanās ar svinu. Simptomi — svina apmale uz smaganām, pelēka ādas krāsa, smagākos gadījumos — stipras lēkmjveida sāpes vēderā (t.s. svina kolikas).
Saindēšanās ar cinku iespējama, ja ēdienu vāra un uzglabā cinkotos traukos. 2—3 st. pēc ēšanas sākas vemšana u.c. gastrīta pazīmes, ko cinka kairinošā iedarbība izraisa kuņģa gļotādā; dažreiz ir arī caureja. Izveseļošanās 1—2 dienu laikā. Cinkotos traukos drīkst uzglabāt un vārīt tikai ūdeni. Saindēšanās ar varu, kas pāriet produktos no nealvotiem vai slikti alvotiem vara traukiem, izraisa stipru vemšanu.
Nereti notiek saindēšanās ar lauks. ķimikālijām, kā arī ar citām indīgām vielām, kas iekļūst uzturlīdzekļos, ja tos uzglabā šo vielu tukšajā tarā vai neievēro personisko higiēnu. Pirmā palīdzība. Steidzīgi jāizsauc ātrā med. palīdzība. Līdz tam, ja nav sirdsdarbības traucējumu, jāizdara kuņģa skalošana.

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:trīs plus divpadsmit =