augu izcelsmes uzturlīdzeklis. uzturā lieto gk. rudzu, kviešu, miežu, auzu, retāk kukurūzas, zirņu u.c. miltus.

MILTI šķira ir atkarīga no izmaluma procenta, t.i., no MILTI daudzuma, ko iegūst, samaļot 100 daļu graudu (piem., 85% izmalums norāda, ka iegūtas 85 daļas MILTI un 15 daļas atbiru — kliju). Samazinoties izmaluma procentam, t.i., iegūstamo MILTI daudzumam, to šķira paaugstinās, jo graudu apvalks tiek nolobīts biezāks.
Augstāko šķiru MILTI satur daudz ogļhidrātu (apm. 74% ), samērā maz olbv. (7—11% ), maz tauku (0,9% ), minerālvielu un vit-u, jo šīs graudu sastāvdaļas ir palikušas klijās (MILTI ķīm. sastāvu un enerģētisko vērtību skat. raksta uzturs 8. tabulā). Bioloģiski vērtīgāki ir zemāko šķiru (rupja maluma) MILTI, kas satur gandrīz visas uzturvielas un ir svarīgākais B grupas vit-u avots uzturā. Tie satur daudz šķiedrvielas, kas sekmē peristaltiku, tāpēc šo MILTI izstrādājumi ieteicami pret kūtru zarnu darbību.

gremošanas traktā labāk tiek sagremoti un izmantoti ogļhidrātiem bagātie augstāko šķiru MILTI izstrādājumi. MILTI labumu ietekmē graudu kvalitāte, MILTI uzglabāšanas apstākļi. Labas kvalitātes MILTI ir sausi, ar īpatnēju smaržu un garšu. Kaitēkļu (ērču, kožu, dažādu vaboļu) bojātus MILTI nav ieteicams lietot uzturā