TAUKI

Komentāri
organiski savienojumi glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi), pieder pie lipīdiem.
Kopā ar ogļhidrātiem un olbv. TAUKI ir dzīvn augu un mikroorganismu šūnu sastāvdaļa. Dabā sastopamos TAUKI iedala dzīvn. TAUKI un augu TAUKI jeb eļļās.

TAUKI fizikālās, ķīm. un biol. īpašības i atkarīgas no piesātināto (sviest skābe, palmitīnskābe, stearīnskābe un nepiesātināto (visbiežāk oleīnskā bes) taukskābju attiecības. Dzīvn. taukiem ir cieta konsistence, kušanas t virs 37°, jo tajos pārsvarā ir piesātinātās taukskābes.
Augu eļļas, kurās pārsvarā ir nepiesātinātās taukskābes, ir šķidras, to kušanas t zem 37°. Dzīvn. TAUKI satur ar TAUKI līdzīgas un tajos šķīstošas vielas — fosfatīdus, sterīnus, karotīnus, vitamīnus.
Augu eļļās ietilpst ar vaski, fosfatīdi, vit. un vielas, kas piešķir eļļām krāsu, garšu un smaržu (TAUKI sastāvu un enerģētisko vērtību) TAUKI ir viens no galv. uzturlīdzekļiem visvairāk koncentrētais organisma enerģijas avots. To enerģētiskā vērtība vairāk nekā 2 reizes pārsniedz olbv. un ogļhidrātu enerģētisko vērtību: organismā sašķeļoties 1 g TAUKI, atbrīvojas apm. 39 kJ jeb ~9,3 kcal (1 g olbv. vai 1 g ogļhidrātu dod 17,2 kJ). Ar uzturu uzņemtie TAUKI organismā gremošanas sulu ietekmē sašķeļas glicerīnā un taukskābēs, uzsūcas zarnās un tiek izlietoti pēc vajadzības (↑ tauku maiņa).
TAUKI biol. vērtību nosaka nepiesātinātās taukskābes, fosfatīdi, sterīni, taukos šķīstošie vit. Racionālā uzturā jābūt gan dzīvn. TAUKI, gan augu eļļām. Dažām nepiesātinātajām taukskābēm (linolskābei, linolēnskābei) ir svarīga nozīme vielmaiņā, sevišķi holesterīna maiņā, un organisma aizsargreakcijās. Šīs taukskābes pieskaita pie vit. (t.s. F faktors), cilv. organismā tās neveidojas, tāpēc obligāti jāuzņem ar uzturu.
Saulespuķu eļļā ir 60 % linolskābes,
kukurūzas eļļā — 55 % ,
sojas eļļā — 50 % ,
riekstu eļļā — 73 % ;
dzīvn. TAUKI — 15 % ,
sviestā — līdz 5 % linolskābes.

Fosfatīdā lecitīnā ietilpst holīns, kam, tāpat kā aminoskābei metionīnam, piemīt spēja aizkavēt TAUKI uzkrāšanos aknās (diennakts deva 250—600 mg holīna). Daudz fosfatīdu ir nerafinētās augu eļļās (saulespuķu, sojas eļļā), zivju ikros, olas dzeltenumā, smadzenēs, aknās, raugā, pākšaugos. Fosfatīdi sintezējas cilv. organismā, ja ar uzturu uzņem pietiekami daudz olbv., kas satur metionīnu. Fosfatīdu nepietiekamības gadījumā organismā rodas augstākās nervu darbības traucējumi, anēmija u.c. Nozīmīgākā dzīvn. TAUKI sterīnu grupas viela ir holesterīns. Holesterīns nav neaizstājama uztura sastāvdaļa, jo tas cilv. organismā sintezējas (2—3 reizes vairāk, nekā cilv. to uzņem ar uzturu). Holesterīna uzsūkšanos organismā kavē augu eļļu sterīni (fitosterīni), kas paši zarnās neuzsūcas; holesterīna izvadīšanu no organisma sekmē dārzeņu un augļu balastvielas (šķiedrviela un pektīnvielas). Ar dzīvn. TAUKI organisms saņem gk. A vit. (sviests, krējums, mencu aknas, olas un liellopa gaļa un aknas) un D vit. (sviests, krējums, olas dzeltenums), ar augu eļļām — E vit., TAUKI diennakts deva pieaugušam cilv. ir apm. 1,2—1,5 g uz 1 kg ķermeņa masas jeb kopā 80—100 g (60—70 g dzīvn. TAUKI un 20—30 g augu eļļu). Taukus ar zemu kušanas (augu eļļas, piena TAUKI, kausētus cūkas TAUKI, putnu TAUKI) organisms izmanto labāk nekā TAUKI ar augstu kušanas (aitas TAUKI, liellopa TAUKI). Margarīns u.c. kombinētie TAUKI (kulinārijas, konditorejas TAUKI) ir bioloģiski mazvērtīgi. Nozīmīgākos TAUKI avotus uzturā ↑ tabulā. Slimnieka uzturā TAUKI devu nereti samazina.

TAUKI pārmērība uzturā rada liekas ķermeņa masas pieaugumu (aptaukošanos), kā arī veicina dažādu slimību (aterosklerozes, cukura diabēta, hipertoniskās slimības) rašanos. Uzglabājot TAUKI bojājas un kļūst rūgti. Augu eļļas bojājas ātrāk nekā dzīvn. TAUKI. Lai pasargātu TAUKI no bojāšanās, jāierobežo skābekļa piekļūšana, TAUKI jāglabā tumsā.
Tauki

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:divpadsmit plus divpadsmit =