ATEROSKLEROZE

Komentāri
Latīņu val.: atherosclerosis
Grieķu val.: athērē sklēros
Skaidrojums: gr. athērē putra + sklēros ciets

Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10):

  • Kods: I70
  • Klasifikātorā:
    • Asinsrites sistēmas slimības I00-I99
      • Artēriju, arteriolu un kapilāru slimības I70-I79
        • Ateroskleroze I70
        • Aortas ateroskleroze I70.0
        • Nieru artērijas ateroskleroze I70.1
        • Ekstremitāšu artēriju ateroskleroze I70.2
        • Citu artēriju ateroskleroze I70.8
        • Ģeneralizēta un neprecizēta ateroskleroze I70.9
hroniska artēriju slimība, kam raksturīga lipoīdu nogulsnēšanās artēriju sienas iekšējā slānī un saistaudu savairošanās asinsvadu sienā.

ATEROSKLEROZE visvairāk bojā lielās un vid. artērijas (elastīgā tipa artērijas, pie kurām pieder aorta, sirds vainagartērijas, kā arī smadzeņu, nieru un apzarņa artērijas).

ATEROSKLEROZE ir ļoti izplatīta. Tā var sākties jau 30—40 g. vecumā bez manāmām pazīmēm, bet parasti rada traucējumus 50—60 g. vecumā. ATEROSKLEROZE izcelsmē svarīga nozīme ir dzīves veidam un uzturam.
Ar ATEROSKLEROZE vairāk slimo cilvēki, kuru uzturā ir daudz enerģētiski bagātu produktu, it īpaši dzīvn. tauku, kā arī cukura. Agrākais uzskats, ka lipoīdi nogulsnējas artēriju sienas iekšējā slānī gk. sakarā ar šo vielu daudzuma palielināšanos asinīs, pēdējā laikā atmests, jo noskaidrots, ka jau pirms lipoīdu nogulsnēšanās atrodamas pārmaiņas asinsvadu sienas olbv. sastāvā un ir palielināta asinsvadu caurlaidība.

Visstraujāk un plašākā apjomā ATEROSKLEROZE attīstās tad, ja ir arteriālā hipertensija (paaugstināts arteriālais spiediens), jo šādos gadījumos artēriju sienām ir pastiprināta slodze. ATEROSKLEROZE- izcelsmē svarīga nozīme ir arī iedzimtām vielmaiņas īpatnībām un traucējumiem, kas saistīti ar asins recēšanas paātrināšanos.
ATEROSKLEROZE sākumā, kad tai vēl nav jūtamu pazīmju, artēriju sienās jau ir olbv. maiņas traucējumi. Pēc tam vietās, kur artēriju sienas iekšējais slānis bojāts, nogulsnējas lipoīdi; vēlāk tur ieaug saistaudi un izveidojas aterosklerotiskā panga (sabiezējums). Šo pangu skaits var būt neliels, bet to var būt arī ļoti daudz. Pangai sairstot, artērijas sienā rodas audu bojājums jeb aterosklerotiskā čūla, kas parasti sarētojas un pārkaļķojas. Šādi bojātās artērijas kļūst neelastīgas un sašaurinās, tomēr dažās vietās tās var arī paplašināties.

ATEROSKLEROZE klīn. aina atkarīga no tā, kurā ķermeņa daļā artērijas vairāk bojātas. Vispirms ATEROSKLEROZE sākas aortā (20—30 g. vecumā vai agrāk), bet tas, it īpaši agrīnā stadijā, manāmus traucējumus nerada.

Visvairāk traucējumu rada sirds un smadzeņu ATEROSKLEROZE. Sirds vainagartēriju ATEROSKLEROZE ir viena no bīstamākajām ATEROSKLEROZE formām (sirds išēmiskā slimība). Tai progresējot, izveidojas kardioskleroze.

Ar smadzeņu artēriju ATEROSKLEROZE visbiežāk slimo cilvēki pēc 60 g. vecuma. Raksturīgākās pazīmes ir atmiņas traucējumi. Slimnieki labi atceras bērnības un jaunības notikumus, bet neatmin vēlākus, pat iepriekšējo dienu notikumus. Parasti samazinās garīgās darbaspējas un interešu loks, bieži rodas reibonis, troksnis ausīs, nervozitāte, slikts miegs naktī un miegainums dienā. Spilgtāk iezīmējas rakstura īpašības (skopais kļūst vēl skopāks, pļāpīgais — vēl pļāpīgāks), var pievienoties pat t.s. vecuma plānprātība.
Smadzeņu asinsrites traucējumu dēļ var rasties insults.

Ar kāju artēriju ATEROSKLEROZE biežāk slimo vīrieši, it īpaši smēķētāji, parasti pēc 50 g. vecuma. Raksturīgākās pazīmes ir sāpes ikros. Tās periodiski uznāk staigājot, bet pēc apstāšanās pāriet (intermitējošā klibošana). ATEROSKLEROZE progresējot, kājā var rasties slikti dzīstoša Čūla vai gangrēna.

Ārstēšana. Jānovērš nervu sistēmas pārslodze. Nepieciešams pareizs darba un atpūtas režīms un pietiekams miegs (vismaz 8 st.). Cilvēkiem, kam ir ATEROSKLEROZE, ieteicams viegls fiz. darbs, fizkultūras nodarbības. Jālieto vispusīgs uzturs, kurā ir pietiekami daudz olbv. (liesa gaļa, biezpiens), dārzeņu un augļu, bet ierobežots dzīvn. tauku un cukura daudzums.
Nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskus dzērienus. ATEROSKLEROZE rašanos aizkavē vit-i, it īpaši C, E un B grupas vit-i. No medikamentiem lieto līdzekļus, kas ietekmē tauku maiņu, kā arī joda preparātus.

Profilakse. Jāievēro pareizs darba, atpūtas un uztura režīms.

Komentāri (5)

Rādīt komentārus augošā secībā
  • Rita, 2016-05-12 21:28:35

    Š.g.1.05. bija vīruss ar temp.37.4 pēc 3 dienām pazuda dzirde un šņķoņa ausī jau 9.dienu.Liek sistēmas NaCl +piracetāms+pentilins+deksoni+almirāls+trentāls.Dzeru tab.Cetirizin un betaserc.Uzlabojuma nav.Ārstē LOR un neirologs.It kā dzirdes nerva iekaisums? Lūgums kādu padomu,jau ir 4.sistēma.

  • Anita , 2015-01-16 11:02:53

    Man vienmēr salst. Bet , kad nervozēju, salst ļoti.

  • Elita, 2014-01-09 20:33:17

    Man ir llieliska gimenes arste dr. Anita Dundure.
    Pec tiksanas ar vinu zinu kā varu sevi uzturet teicamā formā.
    Patik pastaigas.Pat iepatikaas un sportoju ar pastaigas nujām !

  • lidija stepčenko, 2013-12-11 17:16:39

    man tika uzstadita diagnoze Aortas hipertenzija Domaju ka ši slimiba izveidojas jo organizma trukst sieviešu endokrinas sistemas galvena dziedziera Olnicas u t t tatad nav lidzsvara endokrina sistema Sanak ka ta ir nolemtiba

  • Lūcija Sušinska, 2012-02-21 18:10:23

    Man bieži vienai kājai ,kad staigāju sāp muskulis,kad apstājos,tas nesāp.

Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:seši plus viens =