SAISTAUDI

Komentāri
organismā visvairāk izplatītie audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā; tie ir arī ap nerviem un asinsvadiem.

SAISTAUDI galv. funkcijas: mehāniskā (saistīšanas), trofiskā ( barošanas) funkcija un aizsargfunkcija. SAISTAUDI veido šūnas un šūnstarpu viela, kas sastāv no šķiedrām un amorfās vielas. Izšķir irdenos nenoformētos, blīvos noformētos un blīvos nenoformētos SAISTAUDI.
Visplašāk izplatīti irdenie nenoformētie SAISTAUDI. To šūnas ir fibroblasti, kas izstrādā SAISTAUDI šķiedras un amorfo vielu, histiocīti (nekustīgie makrofāgi), kas aktivējoties satver un sagremo svešķermeņus (↑ fagocitoze), plazmas šūnas, kas izstrādā imūnvielas, tuklās šūnas, kas piedalās amorfās vielas veidošanā, kā arī heparīna un histamīna sintēzē, taukšūnas — organisma barības vielu rezerve (↑ taukaudi), mazdiferencētas šūnas, no kurām var veidoties citas SAISTAUDI šūnas, u.c. Bez tam irdenajos SAISTAUDI atrodas arī asins šūnas: granulocīti (graudainie leikocīti) un agranulocīti (bezgraudainie leikocīti), kuru ir sevišķi daudz tievās zarnas gļotādas SAISTAUDI un iekaisuma vietās.
Irdenajos SAISTAUDI prekolagēna, kolagēna un elastīgās šķiedras iet dažādos virzienos. Spraugas starp tām aizpilda amorfā viela. Blīvajos SAISTAUDI daudz šķiedru. Ja tās iet dažādos virzienos, SAISTAUDI sauc par blīvajiem nenoformētajiem SAISTAUDI (piem., ādas dziļākie slāņi), bet, ja paralēli, — par blīvajiem noformētajiem SAISTAUDI (piem., muskuļu cīpslas).

SAISTAUDI ļoti labi reģenerējas un aizpilda visas bojājumu vietas organismā.
Saistaudi

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:vienpadsmit plus nulle =