ar ārējo vidi saistīto orgānu dobumu sienas iekšējā kārta. Klāj gremošanas un elpošanas orgānus, vidusausi, urīnceļus, dzimumceļus un asaru ceļus.

GĻOTĀDA ir 3 slāņi: epitēlijs, saistaudu slānis un muskuļslānis. GĻOTĀDA epitēlijs atkarībā no orgāna funkcijas ir vai nu daudzkārtu plakanais epitēlijs (mutes dobumā), daudzrindu skropstiņepitēlijs (elpošanas ceļos), vienkārtas cilindriskais epitēlijs (kuņģī un zarnās). vai vēl citāds. Starp epitēlijšūnām atrodas vienšūnas dziedzeri — gļotšūnas, bet daudzšūnu dziedzeri var būt GĻOTĀDA saistaudos (kuņģī, zarnās). zemgļotādas saistaudos (barības vadā, divpadsmitpirkstu zarnā) vai pat ārpus orgāna, kurā tie atveras (aknas, aizkuņģa dziedzeris, siekalu dziedzeri). GĻOTĀDA saistaudu slānī daudz mazdiferencētu šūnu, atsevišķas gludās muskuļšūnas, arī graudainie un bezgraudainie leikocīti. Limfoidālie audi te veido dažāda lieluma sakopojumus — limfoidālos folikulus, kas ir gan pa vienam, gan grupās. Kolagēnšķiedru kūlīši, prekolagēnšķiedras un elastīgās šķiedras GĻOTĀDA saistaudos ir ļoti tievas.

GĻOTĀDA muskuļslānis robežojas ar zemgļotādu un veido vienu vai vairākas gan gareniskas, gan cirkulāras kārtas. GĻOTĀDA muskuļslānis labi izveidots barības vadā, kuņģī un zarnās, citos orgānos šāda atsevišķa slāņa nav. Zem GĻOTĀDA atrodas irdeno saistaudu slānis — zemgļotāda, kas ļauj GĻOTĀDA pārbīdīties. Tajās vietās, kur zemgļotādas nav (mēlē, smaganās). GĻOTĀDA nekustīgi saaugusi ar zemāk guļošiem audiem. GĻOTĀDA ir daudz asinsvadu un nervu. Plašs kapilāru tīkls atrodas GĻOTĀDA saistaudos.

GĻOTĀDA virsmu klāj gļotas vai gļotām līdzīgs sekrēts, kas pasargā GĻOTĀDA no meh. un ķīm. kairinājumiem. Dažās vietās (deguna dobumā) gļotām ir baktericīda īpašības. Uz GĻOTĀDA virsmas atrodas nolobījušās epitēlijšūnas, kā arī leikocīti, kas difundē cauri GĻOTĀDA epitēlijam. GĻOTĀDA virsma var būt līdzena (deguna dobumā, elpvadā). veidot krokas (kuņģī, zarnās). kārpiņas (uz mēles) vai bārkstiņas (tievajā zarnā). Tās reljefs var mainīties atkarībā no orgāna izstiepuma pakāpes, funkcionālām vai cikliskām pārmaiņām.
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru