VITAMĪNI

Skaidrojums: lat. vita dzīve, dzīvība + aminum amīns
Zāļu kodi: A11, B05XC

dažādas ķīm. dabas organiskie savienojumi, kas nepieciešami cilv. un dzīvn. uzturā ļoti niecīgā daudzumā salīdzinājumā ar galv. uzturvielām (olbv-ām, taukiem, ogļhidrātiem, minerālvielām), lai normāli norisētu dzīvības procesi.

VITAMĪNI cilv. vai dzīvn. organismā neveidojas vai arī veidojas nepietiekamā daudzumā. VITAMĪNI pirmavots ir augi. Cilv. VITAMĪNI uzņem ar augu vai dzīvn. izcelsmes uzturlīdzekļiem. VITAMĪNI veidošanā piedalās arī mikroorganismi gremošanas traktā. Ja cilv. organisms kādu VITAMĪNI saņem par maz, attīstās hipovitaminoze, bet, ja uzturā VITAMĪNI nav nemaz, rodas avitaminoze. Hipovitaminozes rodas arī kuņģa un zarnu darbības traucējumu gadījumā, jo zarnās notiek VITAMĪNI uzsūkšanās, kā arī vairāku VITAMĪNI sintēze zarnu mikrofloras darbības rezultātā. Pārāk lielas VITAMĪNI devas rada organismā vielmaiņas traucējumus — hipervitaminozi. Vielmaiņā VITAMĪNI piedalās ar fermentu starpniecību, jo daudzi VITAMĪNI ir obligāta fermentu molekulas sastāvdaļa, bez kuras tie nevar normāli funkcionēt. Bet organismā gandrīz neviena ķīm. reakcija nespēj norisināties bez fermentubiol. katalizatoru piedalīšanās.

Atklāti apm. 30 VITAMĪNI. Tos apzīmē ar latīņu alfabēta burtiem, ķīm. nosaukumiem un to saīsinājumiem. Vairākiem VITAMĪNI ir tuva ķīm. uzbūve un biol. iedarbība, tāpēc tos apvieno grupās. Dažiem VITAMĪNI (VITAMĪNI, D) ir provitamīni — ķīm. savienojumi, no kuriem organismā ķīm. pārvērtību ceļā veidojas VITAMĪNI.

Gandrīz visus VITAMĪNI iegūst rūpnieciski no augu un dzīvn. izcelsmes produktiem vai arī sintezē ķīmiski. Sintēzes gaitā VITAMĪNI molekulā mainot dažu ķīmiski aktīvo grupējumu raksturu, var iegūt antivitamīnus — savienojumus, kam uz organismu ir pretēja iedarbība nekā VITAMĪNI. Vitamīnus iedala ūdenī šķīstošos un taukos šķīstošos. Atkarībā no VITAMĪNI šķīdības tie saistīti ar dažādiem uztura komponentiem. Ūdenī šķīstošie VITAMĪNI ir neizturīgi pret karsēšanu, īpaši gaisa klātbūtnē un sārmainā vidē. To krājumi organismā nav lieli, tāpēc tie jāuzņem ar uzturu ik dienas. Taukos šķīstošie VITAMĪNI ir daudz izturīgāki, un organismā uzkrājas to rezerves. Tomēr arī tie jāuzņem regulāri.

Uzturā jābūt visiem VITAMĪNI, jo katram no tiem organismā ir sava noteikta funkcija. Ūdenī šķīstošie VITAMĪNI (C un P VITAMĪNI, B grupas VITAMĪNI). C VITAMĪNI (askorbīnskābes) konkrētā loma organisma dzīvības procesos vēl nav pilnīgi noskaidrota.

C VITAMĪNI ir svarīga nozīme oksidācijas procesu regulācijā, saistaudu olbv. veidošanā, tāpēc VITAMĪNI nepietiekamības gadījumā asinsvadu sienas kļūst trauslas un viegli bojājas. Nepilnīgi veidojas arī zobi un kaulaudi, zūd ēstgriba, samazinās ķermeņa masa, rodas locītavu bojājumi, asinsizplūdumi; vispirms smaganās un zemādas saistaudos. C VITAMĪNI trūkums uzturā izraisa C avitaminoziskorbutu. C VITAMĪNI stipri palielina organisma pretestību inf. slimībām.
C VITAMĪNI galv. avots uzturā: svaigi un pareizi konservēti augļi un ogas, dārzeņi (ļoti daudz C VITAMĪNI ir rožu augļos, upenēs, sarkanajos piparos). Viens no svarīgākajiem C VITAMĪNI avotiem ikdienas uzturā ir kartupeļi un skābēti kāposti, kaut arī tajos VITAMĪNI ir nedaudz.
Nozīmīgākos C VITAMĪNI avotus ? 1. tabulā. C VITAMĪNI viegli oksidējas gaisa skābekļa klātbūtnē, ja sagrieztus dārzeņus tūlīt nevāra, ja mizotus dārzeņus ilgi tur ūdenī, vāra vaļējā traukā, gatavu ēdienu uzglabā vairāk par 2 st., kā arī ja ēdienu atkārtoti silda. C VITAMĪNI preparāts ir askorbīnskābe. C VITAMĪNI rezervju organismā nav, dienas deva tam ir daudz lielāka nekā citiem VITAMĪNI — apm. 75 mg, bet grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnu ar krūti, inf. slimniekiem — 100—150 mg.

P VITAMĪNI (bioflavonoīdu) trūkums uzturā palielina sīko asinsvadu trauslumu un caurlaidību, tāpēc asinis izplūst apkārtējos audos. P VITAMĪNI nostiprina sīko asinsvadu sienas, veicina C VITAMĪNI izmantošanos. P VITAMĪNI avots: citrusaugi, upenes, rožu augļi. No griķu lapām iegūst P VITAMĪNI preparātu rutīnu. Dienas deva — apm. 50 mg.

B grupas VITAMĪNI : B1, B2, B6, B,2, B,5, folijskābe, biotīns, pantotēnskābe, PP vit. B1 VITAMĪNI (tiamīns, aneirīns) savienojumā ar fosforskābi ietilpst noteiktā fermentā, kas piedalās ogļhidrātu maiņā.
Ja B1 VITAMĪNI trūkst, ogļhidrātu noārdīšanās reakcijas nenotiek līdz galam un organismā uzkrājas to maiņas starpprodukti, kas kairina audus un rada iekaisumu. B1 avitaminoze ir beriberi slimība. B1 hipovitaminozei raksturīgs nervu sistēmas vājums, nogurums, pastiprināta uzbudināmība, muskuļu vājums, paātrināta sirdsdarbība. Bi VITAMĪNI satur graudaugi, sevišķi graudu ārējais apvalks un dīglītis. Nozīmīgākos B1 VITAMĪNI avotus ? 2. tabulā. Dienas deva — 1,5—2 mg, bet, ja uzturā lieto daudz cukura un cietes, arī B1 VITAMĪNI jāsaņem vairāk.

B2 VITAMĪNI (riboflavīns) ietilpst fermentsistēmās, kas nodrošina audu elpošanu, piedalās ogļhidrātu un olbv. maiņā. B2 avitaminoze cilvēkiem sastopama ārkārtīgi reti, jo zināmu daudzumu šā VITAMĪNI regulāri ražo zarnu mikroorganismi. B2 hipovitaminozes gadījumā rodas ādas un gļotādas iekaisumi, pavājinās redze un asins formelementu veidošanās. Pie B grupas VITAMĪNI pieskaita B15 VITAMĪNI (pangamskābi). Tas ir aknās, raugā, graudu ārējā kārtā un citur. Klīnikā tā kalcija sāli lieto dažu vielmaiņas traucējumu ārstēšanai. Folijskābe (BC VITAMĪNI) piedalās eritrocītu veidošanā, jo nodrošina tiem nepieciešamo nukleīnskābju sintēzes reakciju norisi. Nedaudz folijskābes sintezē arī zarnu mikroflora. Folijskābes hipovitaminoze var rasties, ja lietotas antibiotikas, kas iznīcina zarnu mikrofloru, kā arī uzsūkšanās traucējumu un aknu slimību gadījumā. Daudz folijskābes ir raugā, aknās, nierēs, bietes, pētersīļos, kartupeļos. Biotīns (H VITAMĪNI) organismā nepieciešams normālai taukskābju sintēzei, to producē zarnu mikroflora. Biotīns ir pienā, dārzeņos (kāpostos, spinātos).

Pantotēnskābe (B3 VITAMĪNI) nepieciešama daudzu svarīgu fermentu veidošanai; šie fermenti, nodrošinot skābju atlikumu pārnešanas reakcijas, piedalās ogļhidrātu, olbv. un tauku maiņā. Pantotēnskābe ir viens no dabā visvairāk izplatītajiem VITAMĪNI, ietilpst gandrīz visos augu un dzīvn. izcelsmes uzturlīdzekļos (raugā, graudu apvalkos, nierēs, aknās, olas, gaļā, ikros). Pantotēnskābi sintezē arī zarnu mikroflora, tāpēc B3 avitaminoze rodas ļoti reti. PP VITAMĪNI (nikotīnskābes amīds) piedalās ļoti daudzu svarīgu oksidācijas fermentu veidošanā organismā.
Tāpēc šā VITAMĪNI pilnīgs trūkums rada smagu slimību — pelagru. Rodas CNS un gremošanas orgānu darbības traucējumi, specifiski ādas un gļotādas iekaisumi. Ar pelagru slimo rajonos, kur iedz. pārtiek gk. no kukurūzas. Tās olbv-ās ir ļoti maz aminoskābes triptofāna, no kā organisms spēj veidot PP VITAMĪNI. Nozīmīgākos PP VITAMĪNI avotus ? 4. tabulā. Dienas deva atkarībā no cilv. fiziol. stāvokļa ir 15—25 mg.

Taukos šķīstošie VITAMĪNI (A, D, E, K) ietilpst gk. dzīvn. izcelsmes uzturlīdzekļos, bet šo VITAMĪNI provitamīnus satur daudzi augu izcelsmes uzturlīdzekļi.

VITAMĪNI A (retinola) iedarbība uz organismu ir ļoti dažāda. Tas nepieciešams organisma normālai augšanai, šūnu vairošanās procesiem (tāpēc to sauc arī par augšanas VITAMĪNI), normālai redzei. VITAMĪNI trūkums var izraisīt vistas aklumu (hemeralopiju), kas ir viena no agrīnajām VITAMĪNI hipovitaminozes izpausmēm. Ada kļūst sausa, viegli lobās, arī mati kļūst sausi, trausli un pastiprināti izkrīt. Parasti A hipovitaminoze attīstās ļoti lēni, jo organismā A VITAMĪNI spēj uzkrāties iekšējos orgānos, gk. aknās. Nozīmīgākos A VITAMĪNI avotus ? 5. tabulā. Ar augu izcelsmes uzturlīdzekļiem organisms saņem karotīnu, kas cilv. organismā pārvēršas par A VITAMĪNI (tauku klātbūtnē no divām daļām karotīna veidojas viena daļa A VITAMĪNI). Karotīns ir burkānos (9 mg%), sarkanajos piparos (10 mg%), skābenēs (8 mg%), lokos (6 mg%), tomātos (2 mg%), aprikozēs (2 mg%), ābolos (0,1 mg%). 542 VITAMĪNI dienas deva 1,5—2 mg; karotīna — apm. 2 reizes vairāk.

D VITAMĪNI (kalciferoli; D2 VITAMĪNI — ergokalciferols, D3 VITAMĪNI — holekalciferols) organismā regulē fosfora un kalcija maiņu, sekmē to uzsūkšanos no zarnām un nogulsnēšanos kaulos, nodrošinot skeleta normālu attīstību. D VITAMĪNI trūkums bērnībā rada kaulu attīstībās traucējumus — rahītu. D2 VITAMĪNI veidojas ultravioletā starojuma ietekmē zemākajos organismos, piem., rauga sēnēs. D3 VITAMĪNI galv. avots — zivju eļļa; nedaudz D3 VITAMĪNI ir liellopu un cūku aknās, olas dzeltenumā. D3 VITAMĪNI spēj veidoties ultravioletā starojuma ietekmē cilv. ādā no provitamīna, kas sintezējas aknās no holesterīna. Šeit izveidojies VITAMĪNI tiek iznēsāts pa visu organismu, tāpēc labākais līdz. pret rahītu ir bērna regulāra apsauļošana.
Svarīgi ir ievērot arī pareizu kalcija un fosfora attiecību uzturā (organismam visvairāk piemērota tā ir pienā), jānovērš kuņģa un zarnu darbības traucējumi, kas kavē uzsūkšanās procesus. Ilgstošas, lielas D VITAMĪNI devas palielina kalcija daudzumu asinīs, kalcijs izgulsnējas asinsvados, nierēs u.c. orgānos. Vienreizēja liela D VITAMĪNI deva rada ēstgribas trūkumu, vemšanu.
Visvairāk D vitamīna vajag zīdaiņa vecumā; arī sievietēm grūtniecības un bērna zīdīšanas periodā.

E VITAMĪNI (tokoferoli) palīdz nodrošināt gludās un šķērssvītru muskulatūras normālu darbību. Tāpēc E VITAMĪNI liela nozīme arī normālā grūtniecības norisē. E VITAMĪNI hipovitaminozei raksturīga muskuļu distrofija un vājums, spontāni aborti, priekšlaicīgs eritrocītu sabrukums. E VITAMĪNI avotus ? 6. tabulā. Dienas deva — 3—4 mg.

K VITAMĪNI (filohinons) nodrošina asins recēšanas normālu norisi, jo piedalās vairāku bioloģiski aktīvu, šim procesam nepieciešamu vielu sintēzē. Ja uzturā trūkst K VITAMĪNI (to gan ražo arī zarnu mikroflora), pamazinās asins recētspēja, rodas asinsizplūdumi zem ādas un iekšējos orgānos. K VITAMĪNI deficīts cilv. organismā attīstās ļoti reti, izņemot gadījumus, kad traucēti uzsūkšanās procesi zarnās.
K VITAMĪNI un tā sintētisku preparātu vikasolu lieto asiņošanas profilaksē un hron. asiņošanas gadījumā. K VITAMĪNI satur gandrīz visu augu lapas (daudz lucernā, spinātos, lapu dārzeņos), olas, piens, aknas. Dienas deva 2 mg.

Saistītās zāles

  • Komentāri: 1 no 1
2014-03-19 06:50:48

EUROAPTIEKA

Speciālisti uzsver, ka svarīgs veselības indikators ziemas izskaņā ir matu, ādas un nagu veselības stāvoklis. Ja, pavasarim iestājoties, pastiprināti izkrīt mati, organismam trūkst vitamīnu un minerālvielu.

EUROAPTIEKA farmaceite Jeļena Žuravļova uzsver, ka pavasarī aptiekas apmeklētāji visbiežāk sūdzas par matu izkrišanu. To dažādos dzīves posmos ir pieredzējis gandrīz ikviens, tomēr, ja mati izkrīt ilgstoši, jāmeklē speciālistu palīdzība. Taču bieži vien aizmirstam parūpēties par matu, ādas un nagu veselību, jo ikdienas stress, kaitīgie ārējie faktori un neveselīgais uzturs rada ne tikai izteikta noguruma sajūtu, bet arī vizuālas pārmaiņas cilvēku ārējā izskatā. Ir teiciens: "Tu esi tas, ko tu ēd!" Ja cilvēks ar pārtiku neuzņem pietiekamu daudzumu organismam vajadzīgo uzturvielu, tad nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un aminoskābes nesaņem arī mati, āda un nagi.
Par periodisku matu izkrišanu sūdzas vairāk nekā 75% sieviešu un 52% vīriešu. Sievietēm vecumam nav izšķirīgas nozīmes, jo viņām 20–50 gadu vecumā mati izkrīt gandrīz vienādi, bet vīriešiem matu izkrišanas biežums, palielinoties vecumam, jūtami pieaug: 18–24 gadu vecumā šī problēma ir aktuāla 34%, bet pēc 45 gadiem – jau 63%.
Kādas ārējas pazīmes liecina, ka organismam trūkst vitamīnu un minerālvielu?
1. Matiem un galvas ādai raksturīgs sausums – blaugznas, mati šķeļas un ir lūstoši, tie pastiprināti izkrīt.
2. Netipiski sausa, pat niezoša āda, plaisājoši lūpu kaktiņi un sasprēgājusi plaukstu un pēdu āda.
3. Nagi ir plāni, nespodri, ar izmainītu struktūru, trausli un viegli lūstoši.

Kādēļ tieši ziemas izskaņā pasliktinās matu, ādas un nagu vitalitāte?
"Veselības centrs 4" Diagnostikas centra dermatoloģe Diāna Vība norāda, ka ziemā samazinātā dienas gaisma, saules un D3 vitamīna trūkums pasliktina matu, ādas un nagu vitalitāti. Pavasarī organismam trūkst vitamīnu un minerālvielu, kas izraisa vispārēju imunitātes pasliktināšanos. Ja ir novājināta imunitāte, var rasties strutainas ādas slimības, kā arī dažādas vīrusu un sēnīšu izraisītas ādas slimības. Tas veicina arī dažādu hronisku ādas slimību paasināšanos. Vitamīnu un minerālvielu trūkuma dēļ var pastiprināti izkrist mati, nagi var kļūt trausli, rievoti, nespodri. Roku un kāju pirksti ir ķermeņa galējie punkti. Aukstumā, kuru esam pacietuši visu ziemu, lai saglabātu siltumu, tiek samazināta asinsrite. Līdz ar to organisms saņem mazāk skābekļa un barības vielu, vielmaiņas galaproduktu izvade kļūst lēnāka un lēnāk aug nagi. Sauss gaiss un temperatūras maiņas veicina ādas sausumu, kas var izraisīt ādas iekaisumu.
SIA "Laboratoriju vadība un konsultācijas" vadošais imunologs Jevgēnijs Ņikiforenko atzīst, ka ziemas beigās barības vielu, mikroelementu un vitamīnu nepietiekama uzņemšana ar pārtiku var būt par iemeslu ne tikai sliktai fiziskai un emocionālai pašsajūtai, bet arī imūnās atbildes traucējumiem kopumā. Un tas spēcīgāk izpaužas tieši pavasara sākumā. Pavasarī vitamīna D trūkums izraisa astenodepresīvus stāvokļus, veģetatīvus traucējumus, biežākas saaukstēšanās slimības. Var rasties reimatiskas sāpes kaulos, āda un mati kļūst sausi, mati var pastiprināti izkrist. Dzelzs trūkums organismā izpaužas kā nogurums, vispārējs nespēks un muskuļu vājums, ādas sausums, nagu trauslums un slāņošanās; kļūst biežākas un recidivē vīrusu saslimšanas. Tāpat nagu trauslums, perēkļveida matu izkrišana, biežākas saaukstēšanās slimības var būt arī cinka trūkuma dēļ. Lai precīzi noteiktu, kas izraisa kādas uzturvielas trūkumu pavasarī, tas jānosaka ar īpašu analīžu palīdzību. Tās ļautu precizēt traucējumu dabu un iemeslu un izvēlēties pareizu ārstēšanas taktiku.

Kas nepieciešams matu, ādas un nagu vitalitātei?
Pirmām kārtām jāmaina savs dienas režīms un ēdienkarte. Jāiekļauj tajā vērtīgi uzturprodukti, vitamīni un minerālvielas, kas uzlabos izskatu un veselības stāvokli kopumā.
Būtiskākie vitamīni un uzturvielas, kas nepieciešamas veseliem matiem, ādai un nagiem:
1. D, E, C vitamīns un B grupas vitamīni, folskābe, nikotīnskābe.
2. Minerālvielas – dzelzs, magnijs, cinks.
3. Mikroelementi – jods, mangāns, varš, hroms un selēns.
4. Olbaltumvielas jeb proteīni – cisteīns (aizstājama aminoskābe, kas veidojas vitamīna B6 klātienē).
5. Kopumā ikdienas uzturā 50% jābūt svaigiem augļiem un dārzeņiem.
6. Cieti saturoši ogļhidrāti jāaizstāj ar piesātinātajiem ogļhidrātiem, kas rodami augļos un graudaugos.
7. Jāatceras, ka būtiski visas dienas garumā uzņemt arī pietiekamu daudzumu tīra dzīva ūdens. Tas palīdzēs nodrošināt nepieciešamo mitruma daudzumu visā organismā – arī matos, galvas ādā un nagos.

Daži no vērtīgākajiem uzturvielu avotiem ir olu dzeltenumi, pākšaugi, graudaugi, brokoļi, zivis, sīpoli, jūras produkti, rieksti. Šo uzturvielu iekļaušana ēdienkartē palīdzēs atjaunot sausus un sašķēlušos matus, veicinās asins cirkulāciju galvas ādā, uzturēs matu veselību, veicinās spēcīgu nagu augšanu, saglabās matus un ādu dzīvīgu, jo šīs uzturvielas palīdz ražot keratīnu – proteīnu, kas atrodas matu, ādas un nagu struktūrā.
Papildus sabalansētai un pareizai diētai jāizvēlas atbilstīgi matu, ādas un nagu kopšanas līdzekļi, procedūras un vitamīnu kombinācijas, lai būtu vēlamais efekts. Pašārstēšanās laikā ļoti būtiski saprast pareizas darbības, īpaši ielaistu un smagu galvas ādas, ādas un nagu saslimšanu gadījumā. Tad jāmeklē dermatologa un imunologa palīdzība, lai apzinātos raksturīgāko simptomu cēloni un izvēlētos pareizo terapijas metodi.
Ja mati pavasarī izkrīt nesamērīgi intensīvi, laiks apmeklēt trihologu, kas noskaidros matu izkrišanas cēloni, jo trihogramma palīdz noteikt diagnozi un piemeklēt pareizo terapiju. (Tā ļauj izmeklēt matu un galvas ādas stāvokli. Būtiski atcerēties, ka pirms šī izmeklējuma matus nedrīkst mazgāt 3–5 dienas).
Jāņem vērā, ka profilakse ir efektīvāka tad, ja laikus ievērojam matu, ādas un nagu vitalitātes pasliktināšanos. Sekojot līdzi matu, ādas un nagu vizuālajām pārmaiņām, varam laikus apzināties veselības stāvokli kopumā un sniedzam sev iespēju būt veseliem.

2014. gada 18. martā
Informācija medijiem

Pievienot komentāru