ROŽU AUGĻI

Latīņu val.: Fructus Rosae

droga, ko iegūst gk. no rudās (Rosa cinnamomea), krokainās (R. rugosa), dzeloņainās (R. acicularis), Begera (R. beggeriana), Fedčenko (R. fedtschenkoana) un Daurijas rozes (R. davurica).

LPSR mežos, krūmājos aug rudā rozē, dzīvžogos audzē rudo un krokaino rozi. Ievāc kaitēkļu nebojātus, nogatavojušos ROŽU AUGĻI un tūlīt žāvē karstumā (90—100°), labi vēdinot. Var uzglabāt 1—2 g. Droga jāizžāvē 1 dienā. Pēc žāvēšanas no veseliem augļiem noberž un atdala kauslapas. Pirms žāvēšanas ROŽU AUGĻI var arī attīrīt no riekstiņiem.

C vit. daudzumam (pēc PSRS Valsts farmakopejas prasībām) jābūt veselos augļos ne mazāk par 1% , attīrītos — par 2% , pulverī — par 1,6% . Droga satur arī B2 un K vit., flavonoīdus ar P vit. aktivitāti, karotīnu, pektīnvielas, organiskās skābes, cukurus. Gatavo tējas, uzlējumus, ekstraktus, zirnīšus, drāzējas, sīrupu, pulveri, tabletes.

Lieto profilaktiski un par ārstn. līdz. pret hipovitaminozi. No suņu rozes (R. canina), dzeloņkrūmu (R. corvmbifera), tūbainās (R. tomentosa), Kokandas (R. kokanica), Zangezuras (R. zangezura), daudzziedu (R. floribunda) un smiltāju rozes (R. psammophyla) augļiem gatavo preparātus holosasu (lieto par žultsdzinēju līdz.) un karotolīnu (lieto apdegumu, čūlu, ekzēmu un izgulējumu ārstēšanai). No visu rožu sugu riekstiņiem iegūst eļļu, ko lieto trofisko čūlu, dermatožu, sasprēgājumu, izgulējumu ārstēšanā, kolīta gadījumā.
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru