ķermeņa balstorgāns.
Cilvēkam ir vairāk nekā 200 KAULS, kuri kopā veido skeletu — pasīvu kustību aparātu, ko darbina muskuļi. Kauliem piemīt arī aizsargfunkcija. Savienojoties tie veido dobumus, kas aizsargā tur esošos orgānus (galvas smadzenes, muguras smadzenes, sirdi, plaušas u.c.). Pēc formas KAULS iedala garajos (augšstilba KAULS), īsajos (plaukstas pamata kauli). plakanajos (lāpstiņa) un jauktajos (skriemelis). KAULS, kuru dobumos ir gaiss, sauc par gaisu saturošajiem jeb pneimatiskajiem KAULS (augšžoklis).

KAULS galv. sastāvdaļa ir kaulaudi, no kuriem 2/3 veido neorganiskās vielas, gk. kalcija sāļi, 1/3 — organiskās vielas (KAULS šūnas, kolagēnšķiedras un amorfā viela). Šo vielu daudzuma attiecība cilv. mūža laikā mainās. Jauniem cilv. organisko vielu KAULS ir vairāk nekā veciem, tāpēc KAULS viņiem izturīgāki un retāk lūst. Uz vecumu neorganisko vielu daudzums KAULS palielinās, tie kļūst cietāki, trauslāki un biežāk lūst.

Ja maziem bērniem organismā trūkst D vit., ir traucēta KAULS mineralizācija, KAULS kļūst mīkstāki, izliecas un rodas rahīts. KAULS perifērijā nepārtrauktu, biezāku vai plānāku vienlaidu masu veido blīvā kaulviela, iekšpusē atrodas irdenā kaulviela, ko veido KAULS baļķīši. Krustojoties dažādos leņķos, tie norobežo nelielus dobumus ar sarkanajām kaula smadzenēm (medulla ossium rubra), kas jaundzimušajiem aizpilda arī garo KAULS kanālus. Tajās attīstās asins formelementi — eritrocīti, granulocīti un trombocīti.

Pieaugušiem cilv. KAULS kanālos sarkanās KAULS smadzenes nomaina dzeltenās kaula smadzenes (medulla ossium flava), kas sastāv gk. no taukšūnām. KAULS ārējo virsmu sedz plāns saistaudu apvalks — kaulplēve (periosteum), bez kuras KAULS iet bojā. Tajā ir daudz nervu un asinsvadu, kas baro KAULS perifēriskos slāņus. Plēves iekšējā slānī atrodas īpašas šūnas osteoblasti, kas var veidot jaunus kaulaudus. Augšanas periodā KAULS ar šo šūnu palīdzību aug resnumā, bet lūzuma gadījumā tās nodrošina KAULS saaugšanu. KAULS aug garumā augšanas skrimšļu plātnītēs, kas garajos KAULS atrodas starp KAULS ķermenī un tā galiem.

KAULS aug līdz 18—22 g. vecumam. Pēc tam augšanas plātnītēs pārkaulojas un KAULS augšana garumā apstājas. Lielākajai daļai KAULS ir 3 attīstības stadijas: saistaudu, skrimšļaudu un kaulaudu stadija. Saistaudu stadija pastāv pirmajās embrija attīstības nedēļās. To nomaina skrimšļaudu stadija, kurā izveidojas nākamā KAULS skrimšļa modelis. Tālākajā attīstības stadijā skrimslis pakāpeniski tiek noārdīts un aizstāts ar kaulaudiem. Šis process, kas sākas embrionālās attīstības periodā, turpinās vēl pēc bērna piedzimšanas. Jaundzimušajiem daudzi KAULS vēl nav pilnīgi pārkaulojušies. Galvaskausa velves KAULS un sejas KAULS attīstās tieši no saistaudiem, bez skrimšļa stadijas.

Att. Kauli. Skelets: 1 — pieres kauls; 2 — deniņu kauls; 3 — vaiga kauls; 4 — apakšžoklis; 5 — kakla skriemeli; 6 — atslēgkauls; 7 — augšdelma kauls; 8 — elkoņa kauls; 9 — spieķkauls; 10 — plaukstas pamata kauli; 11 — augšstilba kauls; 12 — ceļa kauls; 13 — mazais liela kauls; 14 — lielais liela kauls; 15 — velteņkauls; 16 — pleznas kauli; 17 — pirkstu kauli; 18 — ķīļveida kauli; 19 — pirkstu kauli; 20 — delnas kauli; 21 — krustu kauls; 22 — gūžas kauls; 23 — jostas skriemeli; 24 — ribas; 25 — krūšu kauls; 26 — lāpstiņa; 27 — augšžoklis; 28 — deguna kauls
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru