PLAUŠA

Latīņu val.: pulmo

elpošanas orgāns, kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.

Izšķir labo un kreiso plaušu. PLAUŠA atrodas krūškurvī virs diafragmas un no abām pusēm pieguļ sirdij. PLAUŠA ir konusa forma, to pamatne vērsta uz diafragmu, bet galotne — uz augšu; galotne beidzas dažus cm virs atslēgkaula vai pirmās ribas.
PLAUŠA ir 3 virsmas: apakšējā (diafragmālā) virsma saskaras ar diafragmas kupolu, ribu virsma pieguļ krūškurvja iekšējai virsmai, iekšējā (mediālā) virsma vērsta pret vidusplāksni, un tajā atrodas PLAUŠA vārti. Pa tiem iet bronhi, asinsvadi, limfvadi un nervi, kas visi kopā veido PLAUŠA sakni. Krūškurvī starp PLAUŠA iekšējām virsmām ir spraugveida telpa — videne (mediastinum), kurā atrodas sirds ar sirds somiņu un galv. asinsvadiem, barības vads, elpvads ar galv. bronhiem, aizkrūtes dziedzeris, diafragmas nervi, klejotājnervi, simpātiskie stumbri un krūšu limfvads. Slīpas rievas sadala PLAUŠA augšējā un apakšējā daivā. Labajā PLAUŠA ir vēl arī horizontāla rieva, kas, atdalīdama daļu no augšējās daivas, izveido 3. — vid. daivu. PLAUŠA iekšējā uzbūve ir sarežģīta. To veido bronhu koks, plaušu (elpošanas) parenhīma (sastāv no alveolām), asinsvadi, limfvadi un nervi.

Bronhu koku veido bronhu sazarojumi: galv. bronhi pakāpeniski sazarojas līdz elpošanas bronhiolām, kas sadalās alveolārās ejiņās un beidzas ar paplašinājumiem — alveolu maisiņiem. Elpošanas bronhiolu, alveolāro ejiņu un alveolu maisiņu sienās atveras plaušu parenhīmas alveolas. Tās ir iegareni, elastīgi PLAUŠA maisiņi apm. 0,2 mm diametrā. To kopējais daudzums abās PLAUŠA ir apm. 300—400 milj., tāpēc kopējā PLAUŠA elpošanas virsma ir ļoti liela — apm. 113 m2, kas 56 reizes pārsniedz cilv. ķermeņa ādas virsmu.

Alveolas siena sastāv no vienkārtas plakanā (elpošanas) epitēlija. To no ārpuses ietver PLAUŠA artērijas kapilāru tīkls, kurā plūst venozās asinis. Kapilāru siena veidota no 1 endotēlija kārtas. Tādējādi starp alveolāro gaisu un asinīm ir tikai 2 šūnu kārtas: alveolu epitēlijs un kapilāru endotēlijs. Caur šīm šūnu kārtām notiek gāzu apmaiņa — no ieelpotā gaisa asinīs nokļūst skābeklis, bet no asinīm izelpojamā gaisā izdalās ogļskābā gāze, tāpēc kapilāru tīkla venozās asinis kļūst arteriālas.
No alveolu kapilāru tīkla veidojas sīkas PLAUŠA vēnas, kas, saplūstot lielākās, izveido 4 PLAUŠA vēnas (pa 2 no katras PLAUŠA), pa kurām arteriālās asinis atgriežas sirds kreisajā priekškambarī (mazais asinsrites loks). Bez tam PLAUŠA sazarojas arī lielā asinsrites loka artērijas, kas nes barības vielas uz PLAUŠA. Alveolas ir elastīgas, jo to sienās ir elastīgās šķiedras, kuru PLAUŠA ir vairāk nekā jebkurā citā orgānā. Uz vecumu alveolu elastība samazinās, to sienas izelpas laikā sakļaujas mazāk un paliek daļēji izstieptas, ar laiku radot PLAUŠA emfizēmu.
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru