ANTIBIOTIKAS

Komentāri
Zāļu kodi: A07AA, C05AB, G01AA, J02AA, J04AB, R02AB, S01AA
antibiotiskās vielas — ķīm. savienojumi, kas rodas mikroorganismu vielmaiņas procesos un nomāc citu mikroorganismu attīstību un vairošanos (bakteriostatiska darbība) vai pat tos iznīcina (baktericīda darbība). Svarīgākie ANTIBIOTIKAS producenti ir pelējuma un starainās sēnes un augsnes baktērijas. No tām iegūst jau gatavas ANTIBIOTIKAS vai to biosintēzes starpproduktus, no kuriem tiek radīti pussintētiski savienojumi, kas efektivitātes ziņā pārspēj dabiskās ANTIBIOTIKAS. Vairākas samērā vienkāršas uzbūves ANTIBIOTIKAS tiek iegūtas tikai ķīm. sintēzes ceļā, tāpēc izzudusi stingra robeža starp antibiotiskajiem un sintētiskajiem ķīmijterapijas līdzekļiem. Atklāts simtiem antibiotisko savienojumu; medicīnas praksē vislielākā nozīme ir šādām ANTIBIOTIKAS: penicilīniem, streptomicīniem, levomicetīnam, tetraciklīniem, kā arī cefalosporīniem (ceporīnam), makrolīdiem (eritromicīnam, oleandomicīnam), aminoglikozīdiem (neomicīnam, kanamicīnam, monomīcīnam), polimiksīniem (B,M), gramicidīnam-S (lietojams tikai vietēji). Galv. ANTIBIOTIKAS ir pirmo 4 grupu pārstāves, jo tām ir vislielākais terapeitiskās darbības platums (starpība starp minimālo iedarbīgo devu un minimālo toksisko devu) un tās lieto visbiežāk. Levomicetīnu un tetraciklīnus, kas darbojas pret ļoti daudzām patogēno mikrobu sugām, sauc par plaša spektra ANTIBIOTIKAS. Pie tām pieskaitāmi arī pussintētiskie penicilīni (ampicilīns, karbenicilīns). Pārējo grupu preparāti (cefalosporini, makrolīdi, aminoglikozīdi, novobiocīns, vankomicīns) uzskatāmi par rezerves līdz., un tos izmanto gk. kopā ar galv. ANTIBIOTIKAS, lai novērstu mikrobu rezistences veidošanos. Patstāvīgi rezerves ANTIBIOTIKAS tiek lietotas tad, ja attiecīgā mikroflora jau kļuvusi rezistenta pret galv. ANTIBIOTIKAS vai slimniekam ir palielināta jutība. Dažas ANTIBIOTIKAS ietekmē gk. kādu noteiktu mikroorganismu vai šūnu tipu. Pie tādām pieder cikloserīns un florimicīns, ko izmanto par prettuberkulozes līdz., nistatīns, grizeofulvīns un levorīns — pretsēnīšu līdz., aktinomicīni, olivomicīns, rubomicīns u.c., kas kavē audzēju šūnu vairošanos. Lielākajai ANTIBIOTIKAS daļai pretmikrobu iedarbība izskaidrojama ar to, ka tās kavē mikrobu apvalka veidošanos (penicilīni, cefalosporīni, polimiksīni, novobiocīns, cikloserīns) vai traucē olbv. sintēzi mikrobu šūnās (streptomicīni, levomicetīns, tetraciklīni, eritromicīns). ANTIBIOTIKAS ļoti plaši tiek lietotas dažādu mikroorganismu izraisīto iekšķīgo slimību (bronhīta, plaušu karsoņa, endokardīta, reimatisma). ķirurģisko (inficētu brūču, abscesu, flegmonu, osteomielīta). ginekoloģisko (adneksīta, endometrīta, parametrīta). pēcdzemdību (sepses, mastīta). uroloģisko (pielīta, cistīta). ādas (piodermijas), venērisko (gonorejas, sifilisa). acu (konjunktivīta), otorinolaringoloģisko (tonsilīta, otīta) un inf. slimību (dizentērijas, vēdertīfa, difterijas, skarlatīnas) ārstēšanā. ANTIBIOTIKAS lietojamas tikai ārsta uzraudzībā. Ļoti svarīgi izvēlēties katras inf. gadījumā visefektīvāko ANTIBIOTIKAS, ievadīt to pietiekamās devās pietiekami bieži un ilgstoši. Pretējā gadījumā terapija nav efektīva un ir bīstama, jo veidojas rezistenti mikrobi. Katrai ANTIBIOTIKAS var būt tai raksturīga specifiska blakusiedarbība, bet gandrīz visas var izraisīt alerģiskas reakcijas. Ja lieto plaša spektra ANTIBIOTIKAS, var izveidoties disbakterioze (tiek iznīcināta arī organisma normālā mikroflora, izzūd normālās attiecības starp dažādām mikrobu sugām) un savairoties pret attiecīgo ANTIBIOTIKAS izturīgi mikroorganismi, sevišķi patogēnās sēnes (kandidamikoze). Samērā bieži var būt palielināta jutība pret ANTIBIOTIKAS, it īpaši pret penicilīnu preparātiem, kad jau nelielas šo preparātu devas izraisa alerģiskas reakcijas, pat dzīvībai bīstamu anafilaktisko šoku.

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:četrpadsmit plus četrpadsmit =