VĒDERTĪFS

Komentāri
Latīņu val.: typhus abdominalis

Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10):

  • Kods: A01.0
  • Klasifikātorā:
    • Infekcijas un parazitāras slimības A00-B99
      • Zarnu infekcijas slimības A00-A09
        • Vēdertīfs un paratīfi A01
          • Vēdertīfs A01.0
akūta zarnu inf. slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.

Ar VĒDERTĪFS slimo tikai cilvēki. Slimība sastopama visā pasaulē, vairāk izplatīta zemēs ar zemu san. kultūru. PSRS sastopama tikai atsevišķos gadījumos. Ierosina VĒDERTĪFS nūjiņa ( Salmonella typhi), kas ir ļoti izturīga ārējā vidē (tekošā ūdenī saglabājas 5—10 dienas, stāvošā ūdenī — līdz 4 ned., augsnē un uz traukiem — 2 ned., sviestā, sierā, gaļā — līdz 3 mēn., maizē — 1 mēn.). Parastie dezinfekcijas līdz. (1% sublimāts, 5% fenols, 3% lizols, 3% hloramīns) to iznīcina 2—3 min.; 60° temperatūrā VĒDERTĪFS nūjiņa iet bojā 30 minūtēs, 100° — dažās sekundēs. Inf. avots — baktēriju nēsātāji vai slimi cilv., kas izdala ierosus ar urīnu, izkārnījumiem.

Inficēšanās notiek pa muti, parasti sadzīves kontaktu ceļā — ar netīrām rokām, priekšmetiem (trauki, durvju rokturi, veļa). kā arī ar inficētiem produktiem (gk. pienu) un ūdeni. Ar VĒDERTĪFS visbiežāk saslimst vasarā un rudenī, kad cilv. uzturā lieto daudz piena produktu, dārzeņu un augļu, peldas, dzer nevārītu ūdeni. Iekļuvušas organismā, VĒDERTĪFS nūjiņas sāk vairoties tievās zarnas sienas limfoīdos audos, iekaisumu. No limfmezgliem ieros. nokļūst asinīs, kur daļa nūjiņu noārdās, izdalot toksīnus, kas rada organisma intoksikāciju. Ar asinīm ieros. tiek iznēsāts pa visiem orgāniem. 2. ned. beigās VĒDERTĪFS nūjiņas sāk izdalīties no organisma gk. pa žults izvadceļiem. Tās atkal nokļūst jau sensibilizētajā tievajā zarnā, kur veidojas nekroze un čūlas.

Slimība parasti sākas pakāpeniski. Inkubācijas periods ir 7—21 diena. Pirmās pazīmes — nespēks, paaugstināta , slikta ēstgriba, galvassāpes, bezmiegs. 4—5 dienu laikā sasniedz 39—40°. Slimnieks kļūst mazkustīgs, āda bāla, mēle piebrieduši, vidū biezs aplikums. Vēders uzpūsts, lejasdaļā labajā pusē var būt urkšķēšana. Samazinās urīna izdalīšanās. Asinsspiediens pazemināts, pulss lēns, sirds toņi padobji. 1 ned. beigās nereti vērojami angīnas simptomi. Bieži ir bronhīts un plaušu karsonis. 7.—9. slimības diena uz vēdera ādas parādās nelieli, sarkani izsitumi (rozeolas). Smagos gadījumos 2. slimības nedēļā vērojama nedaudz dzeltenīga ādas nokrāsa, sevišķi uz plaukstām.
Slimības kulminācijas periodā ir stipras galvassāpes, miegainība, inertums. 3. ned. beigās var rasties komplikācijas — zarnu asiņošana vai perforācija, tromboflebīts, sirds muskulatūras iekaisums u.c. Sievietēm var būt menstruālā cikla traucējumi. Smagos gadījumos grūtniecēm iespējams aborts. Ja auglis saglabājas, bērns piedzimst vesels, jo ieros. netiek cauri placentas barjerai.

Tikai slimības 5. nedēļā organismā pilnīgi izzūd VĒDERTĪFS nūjiņas, sadzīst čūlas un izveidojas imunitāte, kas parasti saglabājas visu mūžu. Iespējami arī slimības recidīvi. To cēlonis bieži ir speciālās diētas un pietiekami ilga gultas režīma neievērošana, blakusslimības, vit. trūkums organismā. Reizēm VĒDERTĪFS noris atipiski. Arabortīvo VĒDERTĪFS formu parasti slimo cilvēki, kas potēti pret VĒDERTĪFS. Slimība sākas pēkšņi ar drudzi, beidzas 5—8 dienu laikā, kad strauji krītas . Toksīni organismā tiek ātri neitralizēti. Ieilgušas VĒDERTĪFS formas biežāk sastopamas veciem cilv., kam ir vāja organisma reaktivitāte. Ir vairāki pacēluma viļņi, atkārtoti parādās izsitumi. Slimība var ieilgt pat līdz 5—6 mēn. Ambulatoriskas VĒDERTĪFS formas sākas pakāpeniski, rodas liels nespēks, t no rītiem normāla, vakaros nepārsniedz 37,8°.

Parasti slimību atklāj tad, kad sākas sarežģījumi. Diagnozi precizē, izdarot asins, urīna un izkārnījumu bakterioloģisku izmeklēšanu, kā arī nosakot antivielu dinamiku asins serumā.

Ārstēšanai obligāti jānotiek slimnīcā. Līdz 10.—11. normālas dienai jāievēro gultas režīms. Viens no svarīgākajiem ārstēšanas paņēmieniem ir speciāla saudzējoša diēta. Uzturam jābūt pilnvērtīgam, ar pietiekamu daudzumu olbv., tauku, ogļhidrātu, vit., minerālvielu. Ieteicamas ogas, augļi, tomāti, arbūzi, smagos gadījumos to sulas; dienā nepieciešams ne mazāk par 1,5—2,5 l šķidruma ( ūdens, tējas, augļu sulas). Lieto B grupas, VĒDERTĪFS un C vit.-s, sirds un asinsvadu līdzekļus, spēcinošus līdzekļus un prethistamīna grupas preparātus ( dimedrolu, suprastīnu), levomicetīnu kombinācijā ar nitrofurānu preparātiem (furazolidonu, furagīnu).
Slimnieku izraksta no slimnīcas ne agrāk kā 21. normālas t dienā pēc 2 negatīvām izkārnījumu un urīna bakterioloģiskām analīzēm un 1 žults analīzes. Pārslimojušos 3 mēn. novēro poliklīnikas zarnu inf. slimību kabinetā, pēc tam tie atrodas san. epid. stacijas uzraudzībā 2 g., pārtikas rūpniecības un sab. ēdināšanas darbinieki — visu strādāšanas laiku.

Profilaksē galv. nozīme ir san. hig. pasākumiem — pareizai ūdensapgādei un kanalizācijai, cīņai pret mušām, rūpīgai personiskās higiēnas ievērošanai (nelietot uzturā nevārītu ūdeni, kas ņemts no atklātām ūdenstilpēm, pirms ēšanas mazgāt rokas, neēst nemazgātus augļus un dārzeņus). Profilaktiskajās apskatēs nepieciešams noskaidrot baktēriju nēsātājus; viņi nedrīkst strādāt pārtikas rūpniecībā, veikalos, ēdnīcās, slimnīcās, bērnu iestādēs. Pēc slimnieka ievietošanas slimnīcā dzīvoklī izdara dezinfekciju.

Personas, kas bijušas kontaktā ar VĒDERTĪFS slimnieku, izmeklē bakterioloģiski un novēro ne mazāk kā 21 dienu pēc slimnieka ievietošanas slimnīcā. Specifiskai VĒDERTĪFS profilaksei izmanto vakcīnas.

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:divpadsmit mīnus pieci =