GALVASSĀPES

Komentāri
Latīņu val.: cephalalgia

Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10):

  • Kods: R51
  • Klasifikātorā:
    • Citur neklasificēti simptomi, pazīmes un anomāla klīniska un laboratorijas atrade R00-R99
      • Vispārīgi simptomi un pazīmes R50-R69
        • Galvassāpes R51
rodas no jušanas nervu šķiedru un to galu kairinājuma smadzeņu cietajā apvalkā, it īpaši tā asinsvadu sienās un venozajos sinusos. kā arī smadzeņu lielo asinsvadu sienās vai galvaskausa velves muskuļos un asinsvados.

Smadzeņu vielā šādu jutīgu nervu veidojumu nav. GALVASSĀPES var rasties, ja patol. process nervu šķiedras un to galus ietekmē tieši, humorāli vai reflektoriski. Atkarībā no tā, kurā apvidū jutīgie nervu veidojumi kairināti, dažāds var būt GALVASSĀPES izvietojums. Ja bojātas galvas vai kakla jušanas nervu, piem., trijzaru, mēles un rīkles nerva, kakla nervu saknīšu šķiedras, GALVASSĀPES ir norobežotas noteiktā galvas apvidū.
Vietējām GALVASSĀPES pamatā var būt arī nervu pinuma, šķiedru un to galu kairinājums dažu artēriju sienās. Ja kairināti nervu šķiedru gali smadzeņu apvalkos un to asinsvados, GALVASSĀPES var būt visā galvā. GALVASSĀPES var būt vienā pusē, piem., migrēnas gadījumā un tad, ja bojāts kāds no galvas smadzeņu asinsvadiem. Ja GALVASSĀPES norobežotas nelielā laukumā galvas matainajā daļā vai sejā, visbiežāk to cēlonis ir patol. process zobos, mandelēs, mēlē. Stīpveida un cepurveida GALVASSĀPES izraisa nervgaļu kairinājums galvaskausa velves muskuļos.

GALVASSĀPES raksturs arī var būt dažāds. Ļoti asas GALVASSĀPES ir neiralģijas gadījumā, bet trulas, plēšošas — ja kairināti nervgaļi smadzeņu apvalkos, piem., pieaugot smadzeņu šķidruma spiedienam. Spiedošas GALVASSĀPES raksturīgas nervgaļu kairinājumam galvaskausa velves muskuļos, piem., neirozes gadījumā.

Dažāds var būt GALVASSĀPES ilgums. īsu lēkmju veidā (dažas sek. vai min.) parasti ir neiralģiskas GALVASSĀPES. Lēkmes, kas ilgst vairākas st. vai pat dienas, raksturīgas migrēnai, bet pastāvīgas GALVASSĀPES ir tad, ja bojāti smadzeņu apvalki un paaugstināts vai pazemināts spiediens galvaskausa dobumā. GALVASSĀPES cēloņi var būt dažādi. GALVASSĀPES pamatā var būt funkcionāli vai organiski procesi galvaskausa dobumā, piem., iekaisums, asinsrites traucējumi, traumatisks bojājums, audzējs.
GALVASSĀPES cēlonis var būt arī patol. procesi citās organisma daļās, kuri var sekundāri izraisīt funkcionālas vai strukturālas pārmaiņas minētajos nervu elementos galvas apvidū.
Ļoti bieži GALVASSĀPES rada mandeļu, zobu, deguna blakusdobumu, ausu u.c. sastrutojumi. GALVASSĀPES cēlonis var būt hroniskas inf. slimības (tbc, sifiliss, bruceloze) un intoksikācija (ar alkoholu, nikotīnu, benzīnu, arī cukura diabēta, aknu vai nieru slimību izraisīta), kā arī asinsrites sistēmas slimības (ateroskleroze, hipertoniskā slimība, vaskulīts), plaušu slimības (emfizēma, pneimoskleroze). acu slimības (glaukoma, iridociklīts) un nepareizas brilles. GALVASSĀPES raksturīgas arī neirozei.

Ārstēšana. Tā kā GALVASSĀPES ir ļoti daudzu slimību pazīme, GALVASSĀPES gadījumā jāgriežas pie ārsta. Bez ārsta norādījuma nedrīkst lietot pretsāpju līdzekļus vai fizikālas procedūras.
Galvassapes

Komentāri (1)

Rādīt komentārus augošā secībā
  • anda, 2010-02-22 00:15:07

    manam draugam ir biezi lielas sapes virsn acs,vienmer taja pasa viet

Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:četrpadsmit mīnus vienpadsmit =