nervu šūnas izaugums (neirīts vai dendrīts, kas veido t.s. ass cilindru) kopā ar neiroglijas veidoto apvalku. Pēc uzbūves izšķir mielinizētās un nemielinizētās NERVU ŠĶIEDRA. Mielinizētās NERVU ŠĶIEDRA ass cilindru aptver mielīna apvalks, ko veido neiroglijas šūnu spirālveidīgi apvijušās membrānas. Mielīna apvalks sastāv no olbv. un lipoīdiem. Noteiktos atstatumos apvalku pārtrauc iežmaugas, veidojot vairākus segmentus. Nemielinizētām NERVU ŠĶIEDRA mielīna apvalka nav, un tās ir daudz tievākas. Šīs šķiedras atrodas veģetatīvajā nervu sistēmā. Visas NERVU ŠĶIEDRA vada impulsus. Vadīšanas ātrums atkarīgs no šķiedras resnuma: vistievākajās — 0,5—2 m/s, bet visresnākajās — 50—140 m/s. Pēc impulsu vadīšanas virziena izšķir jušanas jeb sensoriskās (aferentās) NERVU ŠĶIEDRA, kas vada impulsus no audiem un orgāniem uz muguras vai galvas smadzenēm, kustību jeb motoriskās NERVU ŠĶIEDRA, kas vada impulsus no smadzenēm uz muskuļiem, un sekretoriskās NERVU ŠĶIEDRA, kas vada impulsus no smadzenēm uz dziedzeriem. Kustību un sekretoriskās NERVU ŠĶIEDRA ir eferentas šķiedras; to ass cilindru veido neirīts, bet jušanas NERVU ŠĶIEDRA — dendrīts. Saistaudos ietvertie NERVU ŠĶIEDRA kūlīši veido nervu
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru