PNEIMOSKLEROZE

Komentāri
Latīņu val.: pneumosclerosis
Skaidrojums: gr. pneumon plauša + sklērosis sacietēšana < sklēros ciets
pastiprināta saistaudu veidošanās plaušās. Process var būt norobežots (lokālā PNEIMOSKLEROZE) vai vispārējs (difūzā PNEIMOSKLEROZE). Tam progresējot, samazinās elpojošā virsma. PNEIMOSKLEROZE rodas pēc infekciozām plaušu un bronhu slimībām (piem., pneimonijas, plaušu abscesa, hron. bronhīta, bronhektāzēm, plaušu tbc) vai arī pneimokoniozes gaitā. PNEIMOSKLEROZE pamatā ir bronhu nosprostošanas ar krēpām, alveolu daudzuma samazināšanās, asiņu un limfas cirkulācijas traucējumi. Galv. pazīmes — klepus, krēpas un aizdusa, kas pastiprinās mitrā un aukstā laikā. Nereti krēpām nepatīkama smaka. Aizdusa rodas tad, kad PNEIMOSKLEROZE aptvērusi 2/s plaušu virsmas. Sākumā aizdusa rodas fiz. piepūles laikā, vēlāk arī miera stāvoklī, it sevišķi atrodoties guļus. Aizdusai raksturīga apgrūtināta un pagarināta izelpa. Elpošanā pastiprināti piedalās kakla muskuļi. Pietūkst kakla vēnas — tas liecina par traucējumiem mazajā asinsrites lokā. Organisms nesaņem pietiekami daudz skābekļa, tāpēc rodas traucējumi sirds un galvas smadzeņu darbībā. Sirdsdarbība paātrinās, ir sirdsklauves, sāpes sirds apvidū, slikts miegs, samazinās darbaspējas. Aizdusai progresējot, parādās zilganums pirkstu galos, vēlāk lūpās, ausīs, vaigos. PNEIMOSKLEROZE ir hron. slimība; paasinājuma periodos rodas bronhīts vai plaušu karsonis. Ārstēšana. PNEIMOSKLEROZE paasinājuma periodos pēc ārsta norādījumiem lieto antibiotikas, sulfanilamīdus, atkrēpošanas līdzekļus, sirds līdzekļus, efedrīnu u.c. Profilakse. Jāvairās no saaukstēšanās (jāsargājas no caurvēja un straujas atdzišanas). Nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskus dzērienus. Jālikvidē inf. perēkļi (bojāti zobi, strutojošas mandeles, deguna blakusdobumu iekaisums).

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:divpadsmit plus piecpadsmit =