BRUCELOZE

Komentāri
Latīņu val.: brucellosis
Skaidrojums: pēc angļu ārsta D. Brūsa vārda

Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10):

  • Kods: A23
  • Klasifikātorā:
    • Infekcijas un parazitāras slimības A00-B99
      • Konkrētas bakteriālas zoonozes A20-A28
        • Bruceloze A23
        • Brucella melitensis ierosināta bruceloze A23.0
        • Brucella abortus ierosināta bruceloze A23.1
        • Brucella suis ierosināta bruceloze A23.2
        • Brucella canis ierosināta bruceloze A23.3
        • Cita veida bruceloze A23.8
        • Neprecizēta bruceloze A23.9
vispārēja alerģiska cilv. un dzīvn. inf. slimība, ko ierosina mikroorganismi brucellas (Brucella). BRUCELOZE raksturīgi dažādi iekšējo orgānu, nervu sistēmas un locītavu bojājumi, kā arī ilgstoša gaita. Inf. avots ir slimi dzīvn. (aitas, kazas, cūkas, govis, retāk zirgi, suņi, grauzēji), kas izdala brucellas ar pienu, urīnu un izkārnījumiem, kā arī aborta gadījumā ar augli un augļa ūdeni. Cilv. inficējas, kopjot slimos dzīvn., pārstrādājot to gaļu, ādas, vilnu; lietojot uzturā inficētus produktus; arī putekļinfekcijas ceļā. Biežāk slimo cilvēki, kuru profesija saistīta ar lopkopību (veterin. darbinieki, zootehniķi, gani, slaucējas) vai ar lopkopības produktu pārstrādi (gaļas kombinātu, pienotavu, vilnas apstrādes uzņēmumu darbinieki). Latvijā cilvēku saslimšanas gadījumi novērojami reti. Brucellas ārpus cilv. un dzīvn. organisma ir ļoti izturīgas. Tās labi panes zemas t iedarbību (saldētā gaļā saglabājas līdz 5 mēn. un ilgāk), augsnē saglabā dzīvotspēju līdz 5 mēn., ūdenī — līdz 2 mēn., pienā — līdz 45 dienām, brinzā — līdz 60 d., vilnā — līdz 100 d., rūgušpienā, sviestā, krējumā, svaigos sieros — visā šo produktu lietošanas periodā. Tai pašā laikā brucellas ir neizturīgas pret sildīšanu: +60° temperatūrā tās iet bojā 30 minūtēs, vārot — dažās sekundēs. Tieši saules stari nonāvē brucellas 5—60 min. Brucellas ir neizturīgas pret parasto dezinfekcijas līdzekļu (lizola, hloramīna, hlorkaļķa u.tml.) iedarbību. Bruceilas iekļūst organismā caur bojātu ādu un gļotādu. Pa limfvadiem tās nonāk tuvākajos limfmezglos, kur rada t.s. primāros inf. perēkļus, no kuriem inf. iekļūst asins plūsmā un izplatās pa visu organismu. Nākamajā fāzē veidojas specifiski BRUCELOZE iekaisuma perēkļi dažādos iekšējos orgānos un audos, kur brucellas arī var savairoties un atkārtoti izdalīties asinīs. Tāpēc šie BRUCELOZE iekaisuma perēkļi kopā ar alerģiskām un reaktīvām pārmaiņām organismā ir slimības gaitas paasinājumu un recidīvu cēlonis. Slimības beigustadijā BRUCELOZE iekaisuma perēkļi var uzsūkties vai sarētoties. Atkarībā no tā, kurš no šiem procesiem pārsvarā, saslimušais izveseļojas pilnīgi vai arī viņam paliek dažādas slimības sekas, kuru dēļ pārslimojušais pilnīgi vai daļēji zaudē darbaspēju. Inkubācijas periods parasti ir 1—3 ned. Slimība sākas ar nespēku, nogurumu, miega traucējumiem, samazinātām darbaspējām, pasliktinātu ēstgribu; var rasties sāpes krustos, atsevišķos muskuļos vai locītavās, reizēm vakaros ir nelieli drebuļi. Pakāpeniski paaugstinās t (līdz 39—40°), pastiprinās sāpes locītavās un muskuļos, rodas galvassāpes, stipra svīšana. BRUCELOZE raksturīga viļņveida maiņa, katrs t vilnis ilgst 2—3 ned. Starp atsevišķiem viļņiem uz dažām dienām vai ned. iestājas bezdrudža periods. Dažkārt sākumā slimnieka pašsajūta ir apmierinoša, tomēr vērojama ilgstoši paaugstināta T, kurai pēc laika pievienojas BRUCELOZE raksturīgie simptomi — locītavu bojājumi ar pārejošām sāpēm akūtās BRUCELOZE gadījumā vai ar ilgstošām pārmaiņām lielajās locītavās (gūžas, ceļa locītavā) hron. BRUCELOZE gadījumā (↑ poliartrīts). Nervu sistēmas traucējumi izpaužas atsevišķu nervu iekaisumā (neirīts, pleksīts). Dažreiz rodas īpatnējs iekaisums plaušās, kā arī pārmaiņas aknās, liesā, dzimumorgānos. Ārstēšana kompleksa atkarībā no slimības formas un stadijas, kā arī no klīn. gaitas īpatnībām (gk. antibiotikas, vakcīnu terapija). Slimniekus akūtajā stadijā ārstē tikai slimnīcā. Hron. BRUCELOZE slimnieki atrodas ilgstošā uzskaitē poliklīnikā. BRUCELOZE akūtā forma izārstējama 3 mēnešos, hron. forma 1—2 gados vai vēl ilgākā laikā. Profilakse. Veselības aizsardzības iestādes kopā ar veterin. organizācijām veic stingri reglamentētus pasākumus slimo dzīvn. agrīnai atklāšanai, izolēšanai un ārstēšanai. Slimu dzīvn. produktus (gaļu, pienu, piena produktus, tāpat arī ādu un vilnu) speciāli termiski apstrādā. Lopkautuvju, piena kombinātu darbs pakļauts rūpīgai san. uzraudzībai. Apdraudēto cilv. kontingentu regulāri pārbauda med. apskatēs, izdara specifisko potēšanu. Darbā lopkautuvēs, piena fermās, gaļas kombinātos cilvēkiem jāievēro personiskā higiēna. Strādājot nelabvēlīgos apstākļos (kopjot slimus dzīvn. vai pārstrādājot to produktus), jāizmanto aizsargtērpi, dezinficējoši šķīdumi u.tml.; uzturā jālieto tikai vārīts piens un termiski apstrādāta gaļa.

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:vienpadsmit plus deviņi =