DIZENTĒRIJA

Komentāri
Latīņu val.: dysenteria
Skaidrojums: gr. dysenteria < dys priedēklis, kas apzīmē ko negatīvu, + enteron zarna
akūta zarnu inf. slimība, kam gk. raksturīgs resnās zarnas bojājums, kā arī organisma vispārēja intoksikācija. Slimo tikai cilv. un dažas pērtiķu sugas. Sastopama visās pasaules valstīs jebkurā gadalaika, gk. vasarā un rudenī.

DIZENTĒRIJA ierosina dizentērijas baktēriju (Shigella dysenteriae) dzimtā apvienotās dažādu sugu, pasugu un tipu baktērijas. Pēdējā laikā DIZENTĒRIJA ierosina gk. Fleksnera un Zonnes sugas baktērijas. DIZENTĒRIJA ieros-i ir izturīgi ārējā vidē, tie var saglabāt dzīvotspēju pienā 20 dienu, uz maizes — 30 dienu, uz dārzeņiem — 15 dienu, augsnē — 3 mēn. un ilgāk. Tie ir neizturīgi pret saules stariem, augstu , dezinficējošiem līdz.

Galvenais inf. avots ir slimi cilv., kas no pirmajām slimības dienām izdala DIZENTĒRIJA ierosus ar izkārnījumiem. Inf. izplatīšanā liela nozīme ir baktēriju nēsātājiem: dažreiz pēc klīn. izveseļošanās cilv. vēl kādu laiku izdala ierosus ārējā vidē, arī DIZENTĒRIJA pāreja hron. formā veicina baktēriju ilgstošu nēsāšanu. Epidemiol. ziņā sevišķi bīstami apkārtējiem ir cilv,, kas slimo ar akūtās DIZENTĒRIJA vieglu vai netipisku formu. Inf. tiek pārnesta gk. ar netīrām rokām, ar kurām cilv. var inficēt pārtikas produktus un dažādus priekšmetus. Inf-u pārnes (mehāniski) arī mušas.

Slimības izplatīšanos veicina antisanitāri dzīves apstākļi un personiskās higiēnas neievērošana. Cilvēki, it īpaši mazi bērni, ir loti uzņēmīgi pret DIZENTĒRIJA. Slimību veicinoši faktori zīdaiņiem ir mākslīga barošana, hipovitaminozes, akūtas un hron. infekcijas. Ieros. iekļūst cilv. organismā pa muti. Tas vairojas resnās zarnas gļotādā, izraisot vietēju iekaisumu, kā arī radot vispārēju intoksikāciju, kuras sekas ir vielmaiņas, dažādu iekšējo orgānu un nervu sistēmas darbības traucējumi. Inkubācijas periods ilgst I—5 dienas. Tam var dažreiz sekot īss prodomālais periods.

Parasti slimība sākas pēkšņi ar sāpēm vēderā, caureju (20 un vairāk reižu diennaktī). Izkārnījumu daudzums pakāpeniski samazinās, pievienojas gļotas un asinis. Vēdera sāpēm ir lēkmjveida raksturs, tās var būt ļoti spēcīgas. Bieži novērojama spastiska taisnās zarnas saraušanās (tenesmi). Ķermeņa t var nedaudz paaugstināties tikai slimības sākumā — 2.—5. dienā. Slimnieka vispārējais stāvoklis atkarīgs no slimības formas. 6.—7. slimības dienā slimnieka stāvoklis uzlabojas, samazinās caureja, izkārnījumos vairs nav asiņu un gļotu. Atveseļošanās parasti notiek 10.—15. dienā.

Atsevišķos gadījumos slimība var ieilgt līdz 3—4 ned. un vairāk. Slimības gaita ir atkarīga no resnās zarnas bojājuma un intoksikācijas pakāpes. Dažreiz DIZENTĒRIJA noris ļoti smagi — sevišķi bieža caureja, augsta t, krampji un tamlīdzīgi.

DIZENTĒRIJA var būt arī hroniska. Šādai slimības formai raksturīga vai nu akūtā perioda atkārtošanās (recidīvu skaits var būt ļoti dažāds), vai arī akūtā perioda parādības neizzūd ļoti ilgu laiku. Akūtās formas pāreju hroniskajā veicina vēlīna un nepietiekama ārstēšana, hipovitaminozes, helmintozes, dažādas hron. slimības u.c. Hron.

DIZENTĒRIJA jāatšķir no gremošanas trakta palielinātas jutības, kas pēc DIZENTĒRIJA pārslimošanas saglabājas apm. pusei slimnieku. Pēc pārslimošanas izveidojas īslaicīga imunitāte tikai pret attiecīgās sugas ieros. Pārslimojušie tiek dispanserizēti.

DIZENTĒRIJA diagnozi precizē resnās zarnas gļotādas apskate (rektoskopija). kā arī izkārnījumu bakterioloģiska izmeklēšana.

Parasti slimnieku ārstē slimnīcā. Tikai izņēmuma gadījumā (ja mājās ir atbilstoši san. hig. apstākļi) ar ārstējošā ārsta un epidemiologa atļauju DIZENTĒRIJA slimnieku var ārstēt mājās. Ārstēšanā sevišķa nozīme ir pareizam režīmam, rūpīgai slimnieka kopšanai, racionālai diētai. Uzturā jābūt pietiekamā daudzumā olbv., tauku un ogļhidrātu. Barībai jābūt mehāniski rūpīgi sasmalcinātai, viegli sagremojamai. Pirmajās slimības dienās ieteicamas tumes, caurberzts biezpiens un gaļa, sevišķi vistas gaļa, vārīta liesa zivs, sausiņi. Var dot arī ūdenī vārītu putru (auzu, griķu), kā arī burkānu un kartupeļu biezeni. Turpmāk pievieno maltu gaļu, sakņu biezeni, olas, kompotu, ķīseli. Slimnieka stāvoklim uzlabojoties, pakāpeniski pāriet uz parasto uzturu. 1—2 mēn. pēc izveseļošanās aizliegts lietot uzturā skābētus kāpostus, svaigus augļus, konservus, sālītus un kūpinātus produktus, garšvielas, aukstus gāzētus dzērienus, saldējumu. No medikamentiem DIZENTĒRIJA ārstēšanā lieto antibiotikas, nitrofurānu preparātus, sulfanilamīdus, dažādus simptomātiskus līdz. Organisma reaktivitātes paaugstināšanai izmanto vit. preparātus, pārlej asinis vai plazmu.

Profilaksē svarīgi ir dažādi san. hig. pasākumi, kas vērsti pret DIZENTĒRIJA izplatīšanos: slimnieku izolēšana, apdzīvoto vietu labiekārtošana, ūdensvadu un kanalizācijas iekārtošana, pārtikas rūpniecības, sab. ēdināšanas, bērnu iestāžu u.c. līdzīgu iestāžu san. uzraudzība, kā arī šo iestāžu darbinieku regulāra bakterioloģiska pārbaude, lai atklātu baktēriju nēsātājus.

Liela nozīme ir personiskajai profilaksei — roku mazgāšanai pirms ēšanas un pēc tualetes lietošanas, augļu un dārzeņu rūpīgai mazgāšanai, dzeramā ūdens vārīšanai.

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:septiņi plus divpadsmit =