LIPĪDI

Komentāri
Latīņu val.: Lipida
Grieķu val.: lipos
Angļu val.: Lipids
Skaidrojums: lipos tauki
organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un tiem līdzīgas vielas. LIPĪDI atrodas dzīvn. un augu organismos. Šķīst organiskos šķīdinātājos — ēterī, hloroformā, acetonā, benzolā. LIPĪDI pēc ķīmiskās uzbūves ir dažādi, tos iedala vairākās grupās. Tauki veidoti no glicerīna un augstākajām taukskābēm un organismā ir viens no galv. enerģijas avotiem. Vaski satur augstākos vienvērtīgos spirtus un taukskābes. No šās grupas visvairāk pazīstams ir bišu vasks. Fosfatīdu ķīm. struktūrā ietilpst glicerīns, augstākās taukskābes, fosforskābe, kā arī holīns (lecitīni jeb holīnfosfatīdi), kolamīns (kefalīni jeb kolamīnfosfatīdi) u.c. vielas. Sevišķi daudz fosfatīdu ir nervu šūnās, kā arī sirds un aknu šūnās. Daudz lecitīna olu dzeltenumā. Lecitīniem ir svarīga nozīme LIPĪDI maiņā — tie kavē tauku nevēlamu uzkrāšanos aknās. Glikolipīdu veidošanā no ogļhidrātiem vai to atvasinājumiem piedalās glikoze, galaktoze, galaktozamīns, siālskābe. Stendi sastāv no taukskābēm un cikliskajiem spirtiem — sterīniem. Daudz šo lipīdu smadzenēs; tiem ir nozīme nervu šūnas fizioloģijā. Sūnā lipīdi saistīti ar olbv. un veido nestabilus savienojumus lipoproteīdus. Tie ir dažādu biol. membrānu (mitohondriju membrānas, endoplazmatiskā tīkla u.c.) sastāvdaļa.

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:divi mīnus viens =