OŽA

Komentāri
norišu kopums, ar kurām cilv. un dzīvn. organismā notiek dažādu apkārtējā gaisā esošu vielu uztvere un identifikācija. Nervu sistēmas veidojumus, kas piedalās OŽA procesā, sauc par OŽA analizatoru. Tā perifēriskā daļa — OŽA receptori atrodas augšējās deguna ejas gļotādā. Tos kairina gaistošu vielu molekulas, kas kopā ar gaisu iekļūst deguna dobumā ne tikai no ārējās vides, bet arī no mutes dobuma.

OŽA receptūru ierosu izraisa tikai tādas gaistošas vielas, kuru molekulmasa ir 17—300. Šo vielu molekulas, adsorbējoties uz receptoru membrānas, rada tajā pagaidām vēl nenoskaidrotas fizikāli ķīm. pārmaiņas, kuras ir par cēloni šūnas ierosai. OŽA receptori atšķir dažādas smaržīgas vielas pēc to molekulu telpisko konfigurāciju īpatnībām. OŽA receptoru ierosa pa OŽA trakta šķiedrām tiek aizvadīta uz analizatora kortikālo daļu — OŽA centru, kas atrodas blakus garšas centram galvas smadzeņu garozā. Rodas OŽA sajūtas, kas palīdz analizēt barības kvalitāti, bagātina garšas izjūtas, brīdina organismu no indīgām gāzēm un ļauj izsargāties no bojātu (indīgu) barības produktu iekļūšanas kuņģī un zarnās. OŽA analizators iesaistās arī gremošanas nosacījuma refleksu izstrādē.

OŽA analizatora jutība ārkārtīgi liela ir kukaiņiem, zivīm, plēsīgiem dzīvn. Cilv. OŽA receptori ir mazāk jutīgi, tomēr arī cilv. spēj uztvert aromātisko vielu ļoti niecīgu piemaisījumu gaisam. Ēteri sajūtam, ja tā koncentrācija gaisā ir tikai 0,001 mg/1. OŽA analizatoram raksturīga ļoti strauja adaptācija, t.i., jutības samazināšanās ilgstoša pastāvīga OŽA receptoru kairinājuma gadījumā. Katra jauna smarža sākumā tiek uztverta asāk, bet, ja tā pastāv ilgstoši, tā uztverama vājāk vai pat nav jūtama. OŽA traucējumi un zudums (anosmija) liecina par patol. norisēm deguna gļotādā vai arī OŽA analizatora kortikālajā daļā.

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:vienpadsmit plus piecpadsmit =