ķīm. norises, kuru rezultātā notiek pastāvīga olbv. noārdīšana un atjaunošana. OLBALTUMVIELU MAIŅA ir svarīga vielmaiņas daļa, jo nosaka dzīvības eksistenci. Ar uzturu uzņemtās olbv. gremošanas procesā fermentu pepsīna, tripsīna, himotripsīna u.c. peptidāžu (izstrādā kuņģa, aizkuņģa dziedzera, zarnu gļotādas sektoriskās šūnas) ietekmē sašķeļas līdz aminoskābēm. Aminoskābes no zarnām nonāk asinīs (70—90 % gremošanas procesā radušos aminoskābju). To uzsūkšana (resorbcija) ir aktīvs process, kas notiek ar speciālu pārnēsāju (pastāv uzskats, ka tie ir fermenti) palīdzību. Asinis iznēsā aminoskābes pa orgāniem un audiem, kur šūnās no tām sintezējas specifiskas audu olbv. (piem., aknās sintezējas aknu, asins plazmas u.c. olbv.), fermenti, hormoni u.c. slāpekli saturoši savienojumi (holīns, purīnbāzes u.c). Jaunībā muskuļu olbv. sintezējas ātrāk nekā aknu un smadzeņu olbv. Organisms diennaktī sintezē 1,3 g olbv. uz 1 kg ķermeņa masas. Puse šo jaunveidoto olbv. sintezējas no uztura olbv. aminoskābēm, pārējās — no aminoskābēm, kas radušās audu olbv. noārdīšanās procesā. Audu olbv. noārdīšanās un atjaunošanās nenoris vienādi. Ātri nolietojas zarnu, nieru, aknu olbv. Hemoglobīna, ādas, muskuļu olbv. funkcionē ilgi. Olbv. molekula noārdās un atjaunojas pilnīgi. Aminoskābes, kas netiek izmantotas olbv-u u.c. slāpekļa savienojumu sintēzei, organismā neuzkrājas. Tās pilnīgi noārdās, veidojot galaproduktus (ūdeni, ogļskābo gāzi, amonjaku) un atbrīvojot potenciālo enerģiju. Organisms no amonjaka atindējas, sintezējot urīnvielu; daļa amonjaka izdalās sāļu veidā. Olbv. noārdīšanās galaprodukti izdalās caur nierēm un sviedru dziedzeriem. Apm. 5 % no ķermeņa olbv-ām aknās, aizkuņģa dziedzerī un zarnās var izmantoties par rezerves olbv. dažādu nelabvēlīgu faktoru iedarbības laikā, piem., bada laikā. Par OLBALTUMVIELU MAIŅA var spriest, nosakot slāpekļa bilanci (attiecība starp uzņemtā un izdalītā slāpekļa daudzumu). Veselam pieaugušam cilv. slāpekļa bilance ir līdzsvarota. Augšanas un attīstības periodā tā ir pozitīva, t.i.,, uzņemtā slāpekļa daudzums ir lielāks nekā izdalītā. Arī grūtniecības laikā un slimniekiem atveseļošanās periodā slāpekļa bilance ir pozitīva. Ja no organisma izdalās vairāk slāpekļa, nekā ar uzturu tiek saņemts, runā par negatīvu slāpekļa bilanci. Tā vērojama badošanās un smagu slimību gadījumā. Slāpekļa bilanci var ietekmēt arī medikamentu lietošana. Ja ilgstoši lieto kortikosteroīdus lielās devās, var rasties negatīva slāpekļa bilance, bet t.s. anaboliskie hormoni var radīt pozitīvu slāpekļa bilanci. OLBALTUMVIELU MAIŅA vada neirohumorālās regulācijas mehānisms. Regulācijā liela nozīme ir tam, kādā koncentrācijā ir hormoni, kuri spēj mainīt fermentu sistēmu aktivitāti, piem., hormons somatotropīns, ko izdala hipofīze. Bez humorālās ietekmes OLBALTUMVIELU MAIŅA regulē arī CNS. OLBALTUMVIELU MAIŅA neirālā jeb reflektoriskā regulācija noris caur hipotalāmu, kur, domājams, atrodas šūnas, kas savstarpēji saista neirālo un humorālo regulāciju.