MURGI

Latīņu val.: delirium
  • Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10)
    Kods: F22.0
    Klasifikātorā:
    • Psihiski un uzvedības traucējumi F00-F99
      • Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi F20-F29
        • Persistējoši murgi F22
          • Murgi F22.0
  • Avots
    Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984. gads.

domāšanas patol. forma; aplamas domas, kas neatbilst īstenībai un nepakļaujas koriģēšanai. (Medicīnā šim apzīmējumam nav sakara ar miegu un gulēšanu.) MURGI var būt tikai psihiski slimam cilv. Slimnieks, kam ir MURGI, rīkojas atbilstoši savām aplamajām domām (murgaina izturēšanās). Slimībai progresējot, MURGI ar laiku kļūst par vienīgo un centrālo domāšanas tematu, kas pārņem visu personību. Tāds cilv. pārstāj par citu ko interesēties, darbā bieži kļūdās, kļūst vienaldzīgs pret ģimeni, draugiem. MURGI var būt gan tuvi īstenībai un ticami, šķietami loģiski un sistematizēti, gan arī absurdi, fantastiski un haotiski. Ir vairāki MURGI sindromu veidi — paranojālais (paranoja), paranoidālais un parafrēniskais. Paranoidālajiem MURGI tematika ir plašāka nekā paranojālajiem, pārsniedz ticamības robežas, vairs neradot šaubas par psih. slimību. Saslimušais stāsta, ka viņam visur sekojot (vajāšanas MURGI), vajāšanā un novērošanā iesaistoties arvien jaunas personas. Slimniekam ir dzirdes halucinācijas, viņam šķiet, ka par viņu runā, apspriežas, draud, gatavo ļaunprātīgus plānus. Saslimušais it kā jūt ārēju spēku («vajātāju») iedarbību uz savām domām un sajūtām, smagākos stāvokļos arī uz kustībām. Slimnieks stāsta, ka jūkot domas, tās attīstoties pret paša gribu un kļūstot zināmas apkārtējiem cilv., vajagot atcerēties daudz nepatīkamu pagātnes notikumu, rodoties gluži svešas, ne vairs savas domas. Parafrēniskie MURGI sākas, slimībai progresējot; MURGI saturs kļūst fantastisks (piem., slimnieks sarunājas ar citām planētām, jūt iedarbību, kas it kā nāk no svešām valstīm, tāliem kontinentiem, uzskata sevi par valsts galvu u.tml.). MURGI dinamika var būt dažāda atkarībā no slimības pamatprocesa :— MURGI var pēkšņi rasties un arī strauji pāriet, var ilgstoši dominēt tikai viens MURGI temats («viens punkts»), bet citādi slimnieka rīcība reizēm ir pilnīgi pareiza, un saglabājas līdzšinējās darbaspējas. Intensīvu MURGI periodā saslimušajam slimības apziņas pilnīgi trūkst, bet MURGI rašanās sākumā un beigās tā daļēji var būt, tāpēc šajos periodos noderīga psihoterapija. Ārstē pamatslimību.
  • Komentāri: 1 no 1
2012-10-14 02:21:09

daska

bet ja bērnam 3gadi un vienā laikā atkārtojas murgi ???????? Ko viņam psihologs palīdzēs

Pievienot komentāru