BALANTĪDIJA, zarnu

Latīņu val.: Balantidium coli

vienšūnu tipa skropstiņinfuzoriju klases parazīts, balantidiāzes ieros.

Vislielākais cilv. zarnās parazitējošais vienšūnis (veģetatīvo formu lielums 30—200x20—70 um cistu — 40—50 um), parazitē arī dzīvniekos, visbiežāk cūkās. Reģistrēta visos kontinentos, atsevišķos gadījumos arī LPSR.
BALANTĪDIJA, zarnu ir ovālas, ar nedaudz sašaurinātu ķermeņa priekšējo galu, klātas ar skropstiņām, ar kurām aktīvi pārvietojas, kā arī iebīda barību mutes atverē. Barību sagremo vakuolās, kas atrodas citoplazmas iekšējā slānī (endoplazmā). BALANTĪDIJA, zarnu cistas ir apaļas, ar divkārtainu apvalku, nekustīgas. BALANTĪDIJA, zarnu biežāk vairojas bezdzimumiski, daloties uz pusēm. Parasti parazitē resnās zarnas dobumā un barojas ar zarnas saturu (šādu stāvokli sauc par BALANTĪDIJA, zarnu nēsāšanu).

Dažādu nelabvēlīgu ārējo apstākļu (, mitruma, nepietiekama uztura). kā arī fiziol. faktoru (saimnieka organisma novājēšanas, avitaminozes, zarnu gļotādas bojājumu u.c.) ietekmē BALANTĪDIJA, zarnu var pāriet zarnas gļotādā, kur veidojas dažāda lieluma un konfigurācijas čūlas. No invadētā cilv. vai dzīvn. organisma ārējā vidē BALANTĪDIJA, zarnu, kā arī to cistas izdalās kopā ar izkārnījumiem, kur veģetatīvās formas ļoti ātri iet bojā, bet cistas saglabā dzīvotspēju līdz 2 mēn. Cilv. organismā BALANTĪDIJA, zarnu un to cistas nokļūst pa muti kopā ar piesārņotu ūdeni, augsnes daļiņām, pārtikas produktiem.
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru