LOCĪTAVA

Latīņu val.: articulatio

pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.

LOCĪTAVA pamatelementi ir virsmas, somiņa un dobums. LOCĪTAVA virsmas atrodas gk. kaulu galos, retāk sānos. Parasti viena virsma ir ieliekta un veido bedrīti, bet otra — izliekta un veido galviņu, kas iegulst bedrītē. LOCĪTAVA virsmas forma, kas var būt cilindriska, elipsveidīga, seglveidīga, lodveidīga un plakana, nosaka kustību virzienu locītavā. LOCĪTAVA virsmas klāj skrimslis, kas kustību laikā darbojas par amortizatoru. Gar LOCĪTAVA virsmu malām stiepjas LOCĪTAVA somiņa, kas, savienojot kaulu galus, veido LOCĪTAVA dobumu. Tas ir hermētiski noslēgts, tāpēc atmosfēras spiediens LOCĪTAVA vēl nostiprina no ārpuses. Somiņai ir 2 slāņi: ārējais, kas savieno kaulus, un iekšējais, kas izstrādā LOCĪTAVA šķidrumu — sinoviju. Tas mazina berzi starp LOCĪTAVA skrimšļiem un atvieglina to slīdēšanu vienam gar otru.

Locītavās var būt saistaudu, skrimšļaudu un kaulu palīgaparāti, kas pilnveido LOCĪTAVA uzbūvi un funkciju. Pie saistaudu palīgaparātiem pieder saites, kas sastopamas gandrīz visās LOCĪTAVA. Saites iedalāmas ārējās un iekšējās. Ārējās stiepjas starp kaulu galiem pa somiņas ārpusi, bet iekšējās savieno kaulu galus LOCĪTAVA dobumā. Saites ir mazelastīgas, tās nostiprina LOCĪTAVA, bet ierobežo to kustības. Pie skrimšļaudu palīgaparātiem pieder diski, meniski un locītavlūpas. Diski ir skrimšļa plātnītes krūšu kaula un atslēgkaula, kā arī citās LOCĪTAVA. Tie izlīdzina LOCĪTAVA virsmu neatbilstību vienotrai un palielina kustību iespējas. Līdzīgas funkcijas ir meniskiem — 2 pusmēnessveida skrimšļa plātnītēm ceļa LOCĪTAVA.
Locītavlūpas — gredzeniskas skrimšļa plātnītes pleca un gūžas LOCĪTAVA — padziļina LOCĪTAVA bedrītes, jo pie augušas klāt tās malām. Kaulu palīgaparāti — lēcveida kauliņi sastopami ceļā, plaukstas un pēdas LOCĪTAVA. Tie atrodas garāmejošo muskuļu cīpslās un kustības momentā novērš cīpslas berzi gar LOCĪTAVA.

LOCĪTAVA iedala vienass, divasu un daudzasu LOCĪTAVA. Pie vienass LOCĪTAVA pieder cilindriskas LOCĪTAVA, pieņi., vītņveida elkoņa LOCĪTAVA un blokveida LOCĪTAVA starp pirkstu kauliņiem, kur iespējamas saliekšanas un attiekšanās kustības. Pie šās grupas pieder arī riteņveida LOCĪTAVA starp elkoņa kaulu un spieķkaulu; tā apakšdelmu kopā ar plaukstu pagriež uz iekšu vai uz āru. Divasu LOCĪTAVA ir elipsveida (piem., spieķkaula un plaukstas pamata LOCĪTAVA) un seglveida LOCĪTAVA (starp īkšķi un plaukstas pamata kauliem). kur notiek kustības ap 2 savstarpēji perpendikulārām asīm. Daudzasu LOCĪTAVA ir lodveida (pleca LOCĪTAVA) un riekstveida (gūžas LOCĪTAVA) LOCĪTAVA ar 3 kustību asīm. Ja LOCĪTAVA virsmas ir plakanas, iespējamas tikai niecīgas, slīdošas kustības, tāpēc šādas LOCĪTAVA sauc par mazkustīgām (krūšu kaula un ribu LOCĪTAVA).

Attēls. Gūžas locītava. No priekšpuses (a): 1 — kaunuma kaula un augšstilba kaula saite; 2 — slēdzējmembrāna; 3 — locītavas somiņa; 4 — sēžas kaula un augšstilba kaula saite,- 5 — gūžas kauls; 6 — augšstilba kauls; 7 — zarnu kaula un augšstilba kaula saite. Garengriezumā (b): 1 — locītavas bedre ar locītavas skrimsli; 2 — gūžas kauls; 3 — locītavas galviņa ar locītavas skrimsli; 4 — locītavas dobums; 5 — augšstilba kaula galviņas saite; 6 — gredzensaite; 7 — augšstilba kauls

Attēls. Ceļa locītava: 1 — priekšējā krusteniskā saite; 2 — mugurējā krusteniskā saite; 3 — mediālais menisks; 4 — lielā liela kaula sānu saite; 5 — lielais liela kauls; 6 — ceļa kauls; 7 — ceļa kaula saite; 8 — mazais liela kauls; 9 — laterālais menisks; 10 — ceļa šķērssaite; 11 — mazā liela kaula sānu saite; 12 — augšstilba kauls
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru