AGNOZIJA
Grieķu val.: agnosiaSkaidrojums: nezināšana
-
Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10)
Kods: R48.1
Klasifikātorā:- Citur neklasificēti simptomi, pazīmes un anomāla klīniska un laboratorijas atrade R00-R99
- Ar valodu un balsi saistīti simptomi un pazīmes R47-R49
- Disleksija un citi, citur neklasificēti simboliskās uztveres traucējumi R48
- Agnozija R48.1
- Disleksija un citi, citur neklasificēti simboliskās uztveres traucējumi R48
- Ar valodu un balsi saistīti simptomi un pazīmes R47-R49
- Citur neklasificēti simptomi, pazīmes un anomāla klīniska un laboratorijas atrade R00-R99
-
Avots
Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984. gads.
nespēja pazīt redzēto, dzirdēto, taustīto, lai gan uztveres orgāni (piem., acis, ausis, ādas receptori) nav bojāti un samaņa nav zudusi. AGNOZIJA rodas, ja bojāta galvas smadzeņu pusložu garoza. Izšķir vairākas AGNOZIJA formas. Taustes AGNOZIJA — primārā astereognoze — rodas, ja bojāta pauradaivas garoza; tad traucēta spēja ar taustes palīdzību pazīt priekšmetus. Redzes AGNOZIJA (garīgs aklums) ir tad, ja bojāta pakaušdaivas garoza. Slimnieks nespēj pazīt priekšmetus, tos apskatot, lai gan redzesspēja nav zudusi. Redzes AGNOZIJA var būt daļēja, kad cilv. nepazīst rakstu zīmes, krāsas u.c. Dzirdes AGNOZIJA (garīgs kurlums). garšas un ožas AGNOZIJA rodas, ja bojāta deniņdaivas garoza; slimnieks nepazīst skaņas, garšas vai smaržas.
Komentāri: 0 no 0