MĒRIS

Komentāri
Latīņu val.: pestis

Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10):

  • Kods: A20
  • Klasifikātorā:
    • Infekcijas un parazitāras slimības A00-B99
      • Konkrētas bakteriālas zoonozes A20-A28
        • Mēris A20
        • Bubonu mēris A20.0
        • Ādas mēris A20.1
        • Plaušu mēris A20.2
        • Mēra meningīts A20.3
        • Mēra septicēmija A20.7
        • Citas mēra formas A20.8
        • Neprecizēts mēris A20.9
— sevišķi bīstama akūta inf. slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums ādā, limfmezglos, plaušās un citur. 6., 14. un 19. gs. MĒRIS pandēmijas aptvēra daudzas pasaules valstis, gāja bojā desmitiem milj. cilvēku.
20. gs. slimība likvidēta lielākajā daļā pasaules valstu. Tā vēl sastopama dažās Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas valstīs. PSRS sakarā ar stingru profilaktisko pasākumu sistēmu cilv. ar MĒRIS neslimo.

MĒRIS ierosina mikroorganisms Pasteurella pestis. Cilvēki inicējas no slimiem grauzējiem (susliki, žurkas u.c) un inicētām blusām. Slims cilv. var kļūt par inf. avotu. Ja cilv. inficējies caur ādu, rodas t.s. ādas buboņu vai arī septiskā MĒRIS forma, bet, ja inicējies pa gaisu ar pilieniem, izveidojas plaušu forma. Inkubācijas periods ilgst 2—5 dienas. Slimība sākas pēkšņi; krasi paaugstinās , rodas drebuļi, nespēks, stipras galvassāpes; sākas murgi un halucinācijas, bet ļoti smagos gadījumos krītas asinsspiediens, ir pulsa traucējumi, sejā ciešanu un šausmu izteiksme. Saslimušie iet bojā pieaugošas sirds un asinsvadu mazspējas dēļ. Buboņu formai raksturīgi iekaisuši, palielināti, blīvi un sāpīgi lifmezgli — buboņi, kas lokalizējas cirkšņos, padusēs, kakla apvidū. Buboņi var sastrutot un čūlot. Primārās plaušu formas gadījumā rodas mokošs, sāpīgs klepus ar putainām vai asiņainām krēpām. Slimnieka stāvoklis ātri pasliktinās, iestājas bezsamaņa, smags šoks, kas 2—4 dienu laikā var beigties ar nāvi. Mūsdienās ir iespējams izārstēt visas MĒRIS formas.

Ārstēšana. Saslimušais steidzami jāievieto slimnīcā. Lieto antibiotikas (streptomicīnu, tetramicīnu, levomicetīnu), sirds un asinsvadu darbību veicinošus līdz., sāļu šķīdumus, vitamīnus u.c.

Profilakse. Valstu savstarpēja inicmācija un palīdzība radušos epidēmiju apkarošanā. Valsts robežu san. aizsardzībai lieto speciālus administratīvus, med. un san. pasākumus atbilstoši starpt. konvencijas noteikumiem. Noorganizētas speciālas teritoriālās MĒRIS profilakses iestādes. Saslimušos un personas, kas bijušas ar tiem saskarē, obligāti izolē speciālās inf. slimnīcās. Epidēmijas perēklī izdara dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju; līķus sadedzina vai apglabā, ievērojot speciālus noteikumus. Ļoti svarīgs pasākums ir epidēmijas perēkļa novērošana, savlaicīga grauzēju masveida saslimšanas (epizootijas) atklāšana un likvidēšana, kā arī apdzīvoto vietu sistemātiska deratizācija. Cilvēkus, kas dzīvo dabas inf. perēkļu apkaimē, potē ar dzīvu novājinātu pretmēra vakcīnu.

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:seši plus pieci =