DEZINSEKCIJA

Avots: Cits
Komentāri
Skaidrojums: fr. des priedēklis, kas nozīmē iznīcināšanu, likvidēšanu, + lat. insectum kukainis
cilvēkiem un dzīvniekiem kaitīgo posmkāju iznīcināšana ar speciāliem līdz. un ierīcēm. Daudzi posmkāji pārnes inf. slimību ieros-us: izsitumu tīfa un atgulās tīfa (utis), zarnu inf-u (mušas), malārijas (odi), mēra (blusas), ērču encefalīta un riketsiožu ierosus (ērces); citi traucē cilv. mieru, miegu un izraisa ādas niezi (blaktis), bojā pārtikas produktus (prusaki, skudras, mušas) vai arī apģērbu (kodes). Pasākumus cīņā ar posmkājiem iedala profilaktiskos un likvidējošos. Pie profilaktiskajiem pasākumiem pieder personiskās higiēnas ievērošana, telpu tīrības saglabāšana (sevišķi virtuvēs, noliktavās, tualetēs), pareiza atkritumu savākšana, uzglabāšana un transportēšana; logu iesietošana siltā gadalaikā; produktu uzglabāšana slēgtos traukos; spraugu likvidēšana, kas novērš kukaiņu iekļūšanu telpās. Posmkāju iznīcināšanu veic ar meh., fizikāliem, ķīm. un biol. līdz. Mehāniskie līdz. ir, piem., mušpapīru, mušu un prusaku uztvērēju lietošana; apģērba un gultas veļas, kā arī mīksto mēbeļu attīrīšana no putekļiem; telpu uzkopšana. Meh. līdzekļi ir efektīvi tikai kopā ar fizikāliem un ķīm. līdzekļiem. Fizikālie līdz. ir inficēto priekšmetu sadedzināšana, mitra vai sausa karsta gaisa, kā arī karsta ūdens un tvaika lietošana, vārīšana, gludināšana. Drēbes gludinot, var iznīcināt utis; sevišķi rūpīgi jāapstrādā šuvju vietas un krokas. Arī vārīšanu izmanto, lai iznīcinātu utīs un gnīdas veļā (kukaiņi un to olas iet bojā 15 minūtēs). Karsta ūdens lietošanai mēbeļu DEZINSEKCIJA nav sevišķu panākumu. Tvaikus un karstu, sausu gaisu izmanto speciālās kamerās, lai iznīcinātu utis, blusas, blaktis. Ķīmiskie līdz. (↑ insekticīdi) iedarbojas uz posmkājiem dažādās to attīstības stadijās. Bioloģiskos līdz. (plēsīgos kukaiņus, putnus, zivis) lieto lauks-ā un cīņā ar meža kaitēkļiem. Īpašu vietu DEZINSEKCIJA ieņem repelenti — vielas, kas atbaida posmkājus. Dažos gadījumos tas ir vienīgais profilaktiskais līdz., kas pasargā cilvēku no inficēšanās. Individuālai aizsardzībai ar repelentiem apstrādā (apziež, uzsmidzina) atsegto ķermeņa daļu ādu, kā arī apģērbu (tikai kokvilnas; uz vilnas audumiem tie nesaglabājas ilgi, bet sintētiskos audumus bojā),teltis, logu aizkarus utt. Ar repelentiem pārklāj tīru (sviedri ne tikai mazina repelentu darbības ilgumu, bet arī pārmaina to ķīm. uzbūvi), veselu ādu. Repelentus nedrīkst lietot tūlīt pēc bārdas skūšanas; jāievēro, ka tie kairina acis, kā arī deguna un mutes dobuma gļotādu. Plašāk izmantojamie repelenti ir dimetilftalāts un dietiltoluamīds. Dimetilftalātu lieto gan neatšķaidītu, gan arī šķīdumu, krēmu, pastu, aerosolu veidā (krēms, aerosols «Taiga»). Ieberzēts sejas, kakla, roku ādā, tas pasargā cilvēku 2—6 st. no odiem, ērcēm u.c. posmkājiem. Dietiltoluamīds (DĒTA) atbaida daudzas posmkāju sugas, un tā darbības laiks ir ilgāks nekā citiem repelentiem.

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:četri plus pieci =