BLUSAS

Komentāri
Latīņu val.: Aphaniptera
kukaiņu klases kārta; sīki (1—5 mm gari) asinssūcēji, kas parazitē uz siltasiņu dzīvn. un cilv. Pasaulē apm. 1400 sugu, PSRS — 350, LPSR — 39. Uz cilv. parazitē 3: cilvēka (Pulex irritans), suņa (Ctenocephalides canis) un kaķa BLUSAS (C. felis). Kāpurs tārpveidīgs, 4—5 mm garš, pārtiek no organiskām atliekām. Cilv. BLUSAS attīstība labvēlīgos apstākļos ilgst 2—4 ned. (ola — 2—4, kāpurs — 6—12, kūniņa — 7—14 dienas), nelabvēlīgos — gadu un ilgāk. Pieaugusi BLUSAS labvēlīgos apstākļos dzīvo 100—500 dienu; šajā laikā mātīte izdēj līdz 450 olu. BLUSAS var pārnēsāt apm. 25 cilvēkam bīstamu slimību — mēra, tularēmijas, ērču encefalīta, brucelozes, liesas sērgas, hemorāģiskā drudža ierosinātājus. BLUSAS ir arī lenteņu starpsaimnieki. Asinis sūc atkārtoti, lielākā daļa — no vairāku sugu dzīvn., tādējādi sekmējot slimību ierosu cirkulāciju dabā. Epidemioloģiska nozīme tām BLUSAS sugām, kas var sūkt cilv. asinis. LPSR tādu ir apm. 10, arī ģints Ceratophyllus pārstāvji. Apkarošana. Telpas apstrādā ar 2% hlorofosa šķīdumu ūdenī (75— 100 ml uz 1 m2) vai aerosola preparātiem «Hlorofoss», «Dihlofoss» saskaņā ar tiem pievienoto instrukciju. Grīdu mazgājamam ūdenim piejauc terpentīnu (apm. 3%), lizolu (apm. 3% ) vai vārāmo sāli (līdz 10% ). Blusainus suņus mazgā ar metilacetofosa ziepēm vai apstrādā ar 0,15—0,2% karbofosa emulsiju (patur 15—20 min.) un pēc tam izmazgā.
Blusas

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:desmit plus divpadsmit =