Reklāma:

 

ASINSSPIEDIENS

Komentāri
asiņu hidrodinamiskais spiediens sirds dobumos un asinsvados.

To rada sirds muskulatūras kontrakciju attīstītais spēks, asinsvadu sienu meh. īpašības un asinsvadu gultnes pretestība asins plūsmai. ASINSSPIEDIENS sirds dobumos (intrakardiālais spiediens) un dažādos asinsvados (intravaskulārais spiediens) nav vienāds: lielajā asinsrites lokā augstāks tas ir kreisajā kambarī un zemāks — labajā priekškambarī, bet mazajā asinsrites lokā augstāks labajā kambarī un zemāks — kreisajā priekškambarī. Mazajā asinsrites lokā ASINSSPIEDIENS ir 3—5 reizes mazāks nekā lielajā asinsrites lokā.

Asinsvados izšķir arteriālo, venozo un kapilāro spiedienu. Intrakardiālais un arteriālais spiediens svārstās sirdsdarbības ritmā: sirdij saraujoties (sistolē), paaugstinās (sistoliskais spiediens), bet atslābstot (diastole) — pazeminās (diastoliskais spiediens).
Šīs ritmiskās ASINSSPIEDIENS svārstības izzūd arteriolu apvidū. Sirds dobumos ASINSSPIEDIENS svārstības ir ļoti krasas, piem., kreisajā kambarī sistoliskais spiediens ir apm. 16—17,3 kPa (120—130 mm Hg), bet diastoliskais spiediens — apm. 0,5—0 kPa (5—0 mm Hg). Aortas elastīgās sienas darbojas līdzīgi saspiesta gaisa kamerai un neļauj ASINSSPIEDIENS diastole nokosties līdz 0, tāpēc artērijās sistoliskais jeb maksimālais spiediens ir apm. 16 kPa (120 mm Hg), bet diastoliskais jeb minimālais — apm. 10,6 kPa (80 mm Hg).
Starpība starp sistolisko un diastolisko spiedienu ir ASINSSPIEDIENS amplitūda jeb pulsa spiediens.

Arteriālo spiedienu nosaka gk. kreisā kambara sistolē izgrūsto asiņu tilpums aortā (sistoles tilpums), aortas sienu elastība (ieejas jeb elastīgā pretestība), arteriolu sienu gludās muskulatūras tonuss (perifēriskā pretestība) un cirkulējošo asiņu daudzums.

Pretestības vissvarīgākais komponents ir arteriolu sienu gludās muskulatūras tonuss. Ja tas mainās lielākajā daļā organisma arteriolu, rodas ASINSSPIEDIENS novirzes. Arteriolu tonusa pazemināšanās vai paaugstināšanās kādā orgānā vai ķermeņa daļā maina asins ieplūdi tajā. Parasti veselam cilv. visās arteriolās spiediens nemainās vienādi, piem., fiz. darbā arteriolu tonuss skeleta muskuļos pazeminās, bet iekšējos orgānos palielinās, kopīgā pretestība nemainās un ASINSSPIEDIENS sakarā ar pastiprinātu sirdsdarbību paaugstinās samērā maz.
Pretestības pārvarēšanai arteriolās tiek patērēts daudz sirds spēka, un ASINSSPIEDIENS strauji krīt — kapilāru arteriālajā galā tas ir apm. 4—4,7 kPa (30—35 mm Hg). Kapilāros ASINSSPIEDIENS arvien krītas un to venozajā galā ir 2,4—2,7 kPa (18—20 mm Hg). Kapilārais spiediens atkarīgs gk. no vēnu sienu gludās muskulatūras tonusa: ja tas zems, vēnas ir plašas, pārpildītas ar asinīm un ASINSSPIEDIENS kapilāros paaugstinās.

Vēnās ASINSSPIEDIENS ir apm. 0,7— 1,2 kPa (5—9 mm Hg) un krītas sirds virzienā, vēnās sirds tuvumā ASINSSPIEDIENS svārstās atkarībā no ieelpas un izelpas. Ieelpā, kad krūškurvis paplašinās, ASINSSPIEDIENS tajās kļūst negatīvs (zemāks par atm. spiedienu), bet izelpā paaugstinās, tomēr nepārsniedz 0,3—0,7 kPa (2— 5 mm Hg).

Vesela cilv. ASINSSPIEDIENS atkarīgs no vecuma (ar gadiem samazinās audu elastība), dzimuma, ķermeņa stāvokļa (guļus stāvoklī daļa cirkulējošo asiņu deponējas), fiz. darba intensitātes, emocijām u.c. apstākļiem. Tomēr katram veselam cilv. normālos apstākļos ASINSSPIEDIENS ir konstants. To uztur neirohumorālās regulācijas mehānismi, gk. t.s. pašregulācijas mehānisms (asinsrite).

ASINSSPIEDIENS regulācija ir svarīgākā asinsrites regulācijas sastāvdaļa, kas nodrošina dažādu orgānu asinsapgādi atbilstoši organisma funkcionālajam stāvoklim. Ja traucēts neirohumorālās regulācijas mehānisms vai arī asinīs cirkulē vielas, kas radušās sakarā ar kāda orgāna, piem., nieru darbības traucējumiem, arteriolu tonuss paaugstinās visā organismā un iestājas slimīgs ASINSSPIEDIENS paaugstinājums (arteriālā hipertensija).

Pazemināts ASINSSPIEDIENS (arteriālā hipotensija) normāli var būt fiziski trenētiem cilv.

Pēkšņu ASINSSPIEDIENS krišanos sakarā ar asiņu sakrāšanos stipri paplašinātos kapilāros sauc par šoku. ASINSSPIEDIENS artērijās mērī tieši (savienojot attiecīgo artērijas dobumu ar manometru) vai netieši, nosakot, kāds spiediens nepieciešams artērijas aizspiešanai (parasti augšdelmā) ar speciālu manšeti.
Sirds slimību diagnostikā ASINSSPIEDIENS var mērīt tieši sirdī, pievienojot sirds zondi elektromanometram.
Asinsspiediens

Saistītās iestādes


Komentāri (1)

Rādīt komentārus augošā secībā
  • dr, 2014-10-21 13:32:43

    http://www.premiummedical.lv/par-kl%C4%ABniku/jaunumi/331-Gandr%C4%ABz-katram-otrajam-ir-paaugstin%C4%81ts-asinsspiediens-Vai-zini,-k%C4%81ds-ir-tev
    augsts asinsspiediens ir gandrīz katram trešajam

Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:seši mīnus pieci =