MASALAS

Komentāri
Latīņu val.: morbili
akūta inf. slimība, kam raksturīga paaugstināta t, organisma intoksikācija, deguna un rīkles kaisums, konjunktivīts, nedaudz virs ādas pacelti izsitumi, bieži rodas komplikācijas elpošanas orgānos un nervu sistēmā.

Slimību ierosina MASALAS vīruss. Tas atrodas slimnieka asinīs, elpošanas orgānu atdalījumos, siekalās un asarās.
Ārpus cilv. organisma vīruss iet bojā 30 min. laikā; sevišķi neizturīgs tas ir pret ultravioleto starojumu.

MASALAS vīruss izplatās pilieninfekcijas ceļā. Slimniekam elpojot vai klepojot, izdalās sīki pilieni, kas viegli virzās ar gaisa plūsmu, tāpēc inficēšanās iespējama pa atvērtiem logiem un durvīm. Ar trešās personas starpniecību un priekšmetiem MASALAS pārnest nevar.

Visvairāk slimnieks var inficēt apkārtējos slimības sākumstadijā, kad ir katarālas parādības. Pazūdot izsitumiem, izbeidzas arī MASALAS lipīguma periods.

Uzņēmība pret MASALAS ir ļoti liela cilvēkiem dažādā vecumā. Izņēmums ir zīdaiņi, kuru mātes slimojušas ar MASALAS, — viņu organismā pirmajos 4 mēn. vēl atrodas no mātes saņemtās antivielas. Sakarā ar lielo uzņēmību lielākā daļa iedz. slimo ar MASALAS pirmsskolas un agrajā skolas vecumā.
Apvidos ar nelielu iedz. migrāciju, veidojoties neslimojošu bērnu kontingentam, MASALAS epidēmijas uzliesmo ik pēc 3—5 g.

Pēc slimošanas ar MASALAS veidojas ilgstoša imunitāte. MASALAS vīruss iekļūst organismā pa elpošanas ceļiem un konjunktīvu, nonāk asinīs un ar asins plūsmu — limfaudos. Šeit vīruss vairojas un atkal nokļūst asinīs.
Inkubācijas periods ilgst 7—17 dienas; tas pagarinās līdz 21 dienai, ja pēc inficēšanās cilvēkam ievadīts gamma globulīns, pretmasalu serums, plazma vai asinis.
Prodromālais periods ilgst 3—4 dienas; pakāpeniski paaugstinās , kas var sasniegt 39—40° (2. un 3. slimības dienā t var nedaudz pazemināties). Rodas atdalījumi no deguna, konjunktivīts, sāpes žāvā, šķaudīšana, klepus.
Slimības 3.—4. dienā vaigu gļotādā pret apakšējiem lielajiem dzerokļiem parādās balti punktveida plankumi, kam apkārt ir šaura apsārtuma josla. Tai pašā laikā izsitumi rodas arī uz mīkstajām aukslējām. Izsitumu perioda sākumā atkal paaugstinās. Pirmie MASALAS izsitumi rodas uz sejas, aiz ausīm, uz kakla. Sākumā tie ir bālgansārti, nedaudz pacelti, ovāli vai ieapaļi, vēlāk kļūst intensīvi sarkani, neregulāri un vietām saplūst.
1. dienā izsitumi parādās tikai uz sejas un kakla,
2. dienā — uz ķermeņa,
3.—4. dienā — uz rokām un kājām.

Izsitumu parādīšanās secībai ir svarīga diagnostiska nozīme. 3.—4. dienā pēc izsitumu parādīšanās t normalizējas. (Kopumā drudža periods MASALAS slimniekam parasti ilgst 7—8 dienas.) Izsitumi nobālē, vispirms uz sejas, pēc tam uz rokām un kājām, atstājot pigmentētus laukumus, kas izzūd 8—10 dienu laikā.
Pēc izsitumu nozušanas sākas ādas sīka klijveida lobīšanās. Līdz ar izsitumu nobālēšanu izzūd arī iesnas, klepus, konjunktivīts Slimniekiem, kas inkubācijas perioda sākumā profilakses nolūkā saņēmuši gamma globulīnu, MASALAS ir vieglākā formā: sākumperiods saīsinās, katarālas parādības niecīgas, plankumi uz mutes gļotādas nav izteikti, izsitumu uz ādas nav daudz, tie ir bāli un drīz nozūd. Arī pēc šādas MASALAS formas var izveidoties ilgstoša imunitāte.

MASALAS stipri samazina organisma pretestību, tāpēc slimības gaitā nereti pievienojas komplikācijas elpošanas orgānos: laringīts, bronhīts, plaušu karsonis, arī vidusauss iekaisums.
Reta, bet bīstama MASALAS komplikācija ir smadzeņu un smadzeņu apvalku iekaisums (meningoencefalīts), kas var rasties izsitumu bālēšanas vai atveseļošanās periodā: paaugstinās t, iestājas bezsamaņa, rodas krampji, runas, redzes un dzirdes traucējumi, paralīzes.
Pēc pārciestām MASALAS iespējama arī vecu tbc perēkļu aktivēšanās.

Parasti MASALAS slimnieku ārstē mājās. Galv. uzmanība jāveltī kopšanai, jo nav specifisku līdz., kas iedarbotos uz MASALAS vīrusu. Slimniekam jāguļ labi vēdināmā telpā.
Gultas režīms jāievēro visu drudža periodu. Gulta jānovieto tā, lai spilgta gaisma nekristu tieši acīs, jo slimniekiem bieži ir konjunktivīts.
Jālieto šķidrs, viegli gremojams, vitamīniem bagāts uzturs: "kefīrs, piena zupas, ķīseļi, sulas, kompoti, kartupeļu un dārzeņu biezeņi. Bieži jādod dzert silts dzēriens, lai iztīrītu mutes gļotādu un atvieglotu kairinošo sauso klepu.

Maziem bērniem, lai atvieglotu elpošanu caur degunu, regulāri jātīra deguna ejas ar augu eļļu un 2—3 reizes dienā degunā pilina 1% efedrīna šķīdumu. Acis vairākas reizes dienā mazgā ar 1% borskābes šķīdumu. Augstas t gadījumā pēc ārsta norādījuma lieto pazeminātājus līdz. (aspirīnu, amidopirīnu).
Komplikācijas elpošanas orgānos ārstē ar antibiotikām.

Smagos gadījumos ārstēšanā lieto arī gamma globulīnu.

Profilaksē izmanto gan pasīvo, gan aktīvo imunizāciju. Pasīvo imunizāciju pret MASALAS izdara ar gamma globulīnu. Gamma globulīns, ievadīts bērnam, kas bijis saskarē ar MASALAS slimnieku, līdz 6. inkubācijas dienai pasargā no saslimšanas 90—95% gadījumu. Gamma globulīns, kas ievadīts pēc 6. inkubācijas dienas, no saslimšanas nepasargā, bet MASALAS noris vieglāk.

Pasīvo imunizāciju izdara visiem bērniem līdz 3 g. vecumam, ja tie bijuši saskarē ar MASALAS slimnieku, bet paši nav slimojuši. Pasīvā imunitāte saglabājas ne ilgāk par 3—4 ned.
Aktīvo imunizāciju izdara ar novājinātu MASALAS vīrusu visiem bērniem no 5 mēri. līdz 7 g. vecumam. 2. nedēļā pēc potes ievadīšanas var būt reakcija: paaugstināta t, katarālas parādības un nedaudz izsitumu. Potēto bērnu vidū saslimstība ar MASALAS ir 7,5 reizes mazāka.
Masalas

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:divi plus viens =