JAUNDZIMUŠAIS

Komentāri
bērns pirmajā mūža mēnesī.

Šajā laikā bērna organisms piemērojas ārējās vides apstākļiem, kā arī atklājas organisma vājās vietas un dažādi defekti, kas reizēm prasa neatliekamu ķir. palīdzību. Bērnam sāk funkcionēt daudzas orgānu sistēmas, kas līdz tam bijušas pasīvas. Viņš sāk patstāvīgi elpot, uzņemt barību un pārstrādāt to gremošanas traktā, viņam mainās asinsrites sistēmas raksturs, jāsāk pašam regulēt ķermeņa t, jāizstrādā antivielas pret dažādām inf. slimībām.

Bērns pasaulē nāk ar kliedzienu. Tas reizē ir arī pirmais elpas vilciens, tāpēc svarīgi, lai kliedziens būtu pēc iespējas skaļāks un ilgāks. Gaisam ieplūstot plaušās, atveras un sāk funkcionēt līdz tam sakļautās alveolas un sākas gaisa apmaiņa starp plaušām un asinīm — bērns uzņem skābekli un izdala ogļskābo gāzi.
Ja pirmais elpas vilciens aizkavējas, bērna organismā kādu laiku neieplūst skābeklis (bērns to no mātes vairs nesaņem, bet pats arī neelpo). Pret skābekļa trūkumu visneizturīgākās ir smadzenes. Skābekļa trūkumam (asfiksijai) ieilgstot, var rasties dažādi traucējumi. Smagos asfiksijas gadījumos līdz ar skābekļa trūkumu organismā uzkrājas ogļskābā gāze un veidojas smagi vispārēji vielmaiņas traucējumi (metaboliskā un respiratoriskā acidoze). Asfiksijai raksturīgas šādas pazīmes: elpošana ir gausa un nepietiekama; rodas sirdsdarbības traucējumi; muskuļi zaudē spraigumu; mainās ādas krāsa; trūkst pēdu kairinājuma refleksa vai tas kavēts. Šīs pazīmes apvienotas t.s. Virdžīnija skalā, kuru izmanto, nosakot asfiksijas smagumu. Katra no šīm pazīmēm tiek vērtēta pēc 3 ballu sistēmas. Ja kopā sanāk 8—10 balles, stāvoklis ir labs, ja 6—7 balles, — apmierinošs, ja mazāk par 6 ballēm, — smags.
Jo smagāka asfiksija, jo enerģiskāk jārīkojas, lai stāvokli uzlabotu. Ja asfiksija bijusi ilgāk par 10 min., smadzenēs radušās pārmaiņas var atstāt paliekošas sekas. Vieglākos gadījumos var rasties pastiprināta uzbudināmība, ko traktē kā kaprīzes (sevišķi ēstgribas un miega kaprīzes), skolas laikā var būt vājas sekmes mācībās. Smagākos gadījumos var rasties pat atkārtoti krampji un aizkavēties smadzeņu garozas attīstība.

Vidēja normāla JAUNDZIMUŠAIS masa ir 3,5 kg (2,5-—4,5 kg), meitenēm tā var būt mazliet mazāka nekā zēniem. Bērns, kura masa piedzimstot ir zem 2,5 kg, parasti ir neiznēsāts (↑ neiznēsāts bērns). Bērnu, kura masa ir virs 4,5 kg, sauc par gigantu (milzi). Katrs nākamais bērns mātei parasti ir nedaudz smagāks par iepriekšējo. Pirmajās 3 dienās JAUNDZIMUŠAIS masa samazinās par 150—200 g. Tas notiek tāpēc, ka pirmajās dienās JAUNDZIMUŠAIS ēd ļoti maz, bet ar urīnu, izkārnījumiem, izelpoto gaisu un caur ādu zaudē daudz ūdens. Sākot ar 4.—5. dienu, masa sāk atjaunoties, un 10.—14. dienā JAUNDZIMUŠAIS atgūst sākotnējo masu. Turpmāk masa palielinās regulāri. Masas pieaugumam 1. mēnesī jābūt apm. 700 g. Ja JAUNDZIMUŠAIS līdz 14. dienai nesasniedz sākotnējo masu vai arī masa pirmajās dienās pamazinās vairāk par 10% , tam meklējams cēlonis. Vidējs JAUNDZIMUŠAIS garums ir 51—53 cm, meitenes var būt par 1 cm īsākas nekā zēni. Galvas garums aizņem 1/4 no ķermeņa garuma (pieaugušajiem 1/8). Galvas apkārtmērs ir 34—36 cm, krūšu apkārtmērs 32—34 cm. Sejasdaļa salīdzinājumā ar smadzeņdaļu liekas maza. Ikvienam JAUNDZIMUŠAIS starp galvaskausa kauliem var iztaustīt apvidus, kur kaulu nav, t.s. avotiņus, kas veidojas atsevišķu galvaskausa kaulu saskares vietās un ar laiku pārkaulojas.

Reizēm JAUNDZIMUŠAIS pēc piedzimšanas uz galvas virsas ir izvelvējums — JAUNDZIMUŠAIS galvas tūska, kas parasti uzsūcas un pazūd jau 1. dienā, retāk 2., 3. dienā. Arī sejā (sevišķi plakstiņos) pirmajās stundās ir neliela tūska, acis aizvērtas.

Krūškurvis JAUNDZIMUŠAIS ir īss, it kā uzpūsts. Kājas un rokas samērā īsas, apakšstilbi nedaudz izvērsti uz priekšu un uz āru, tāpēc kājas izskatās līkas (t.s. fiziol. izliekums). JAUNDZIMUŠAIS raksturīgs paaugstināts muskuļu (sevišķi saliecēju) tonuss. Roku un kāju kustības JAUNDZIMUŠAIS ir savstarpēji nesaskaņotas. Roku un kāju nagi sniedzas līdz pirkstu galiem.

Zēniem sēklinieki noslīdējuši maisiņā; meitenēm lielās kaunuma lūpas nosedz mazās. Reizēm meitenēm 5.—7. dienā ārējie dzimumorgāni ir mazliet pietūkuši un apsārtuši, var būt nedaudz bālganu izdalījumu. Reta parādība ir neliela dzemdes asiņošana. Arī zēniem reizēm var novērot sēklinieku maisiņa pietūkumu. Šīs parādības, ko izraisa no mātes organisma līdzi nākošo estrogēno hormonu atliekas, parasti pēc 1—2 dienām izzūd. īpaša ārstēšana nav vajadzīga, izņemot apmazgāšanu ar vāju kālija permanganāta šķīdumu.
Daļai bērnu (kā meitenēm, tā arī zēniem) 3.—4. dienā rodas neliels krūts dziedzeru pietūkums, kas sasniedz maksimumu 8.—10. dienā un pēc tam pamazām izzūd. Šo tūkumu izraisa bērna organismā uzkrājušies mātes estrogēnie hormoni. Ada krūts dziedzeru apvidū nedrīkst būt apsārtuši un karsta. No krūtsgala var izdalīties balts šķidrums, kas līdzīgs jaunpienam. Pietūkušos krūts dziedzerus nedrīkst spiest, lai neievainotu dziedzera audus un tajos neiekļūtu inf.

Āda bērnam piedzimstot klāta ar t.s. augļa taukiem. Kad tie notīrīti, āda ir intensīvi sārta, reizēm viegli zilgana. Šis sārtums saglabājas dažas stundas, reizēm 2—3 dienas. Pēc tam novērojama sīka, blaugznveidīga ādas virskārtas lobīšanās, sevišķi uz plaukstām un pēdām. Reizēm rodas sārti, nedaudz pacelti plankumveida izsitumi, kam vidū var būt balti vai dzeltenīgi mezgliņi. Visbiežāk tie lokalizējas uz roku atloku virsmas, plecu apvidū, reizēm uz sejas un vidukļa. Parasti šie izsitumi parādās 1. dienā, turas ne ilgāk par 2 dienām, reizēm nozūdot un atkal parādoties. Šie izsitumi pāriet bez sekām un nav jāārstē.

1. ned. beigās uz deguna parādās sīki, balti punktiņi — tauku dziedzeru izvadu aizsprostojumi. Reizēm uz pieres, pakauša, plakstiņiem var būt paplašinātas ādas kapilāru grupas sārtu laukumu veidā — embrionālo asinsvadu paliekas. Ja šim plankumam uzspiež pirkstu, sārtums pazūd, bet tad atkal parādās. Apm. gada vecumā šie plankumi izzūd, tomēr tie var parādīties arī vēlāk, ja bērns raud vai uztraucas. Deniņu apvidū pie ausīm un uz skausta bērnam ir vieglas pūkas. Neiznēsātiem bērniem pūkas klāj plašus apvidus, reizēm pat daļu sejas un vidukļa. No pirmajām dzīves dienām bērnam ir attīstījusies tauste, oža, garša, viņš reaģē uz gaismu; dzirde sākumā ir nedaudz pavājināta.

50—60 procentiem bērnu pirmajās dienās rodas dzeltena ādas krāsa — t.s. fiziol. dzeltē. Dzeltenā ādas krāsa šajā gadījumā parādās 2. dienā, tās intensitāte pieaug 3.,4. dienā, pēc tam āda sāk bālēt. Vairākumam bērnu dzeltenā krāsa izzūd 10 dienu laikā (retos gadījumos 2—3 ned. laikā). Bērna vispārējais stāvoklis (ēstgriba, ķermeņa t, miegs, aktivitāte, masas pieaugums, vēdera izeja) nedrīkst būt traucēts. Ja mainās kaut viens no šiem rādītājiem, jāmeklē cēlonis. Šo dzelti izraisa pārejošs, īslaicīgs kāda aknu fermenta (glikurontransferāzes) trūkums. Šis ferments nepieciešams, lai tiktu saistīts pastāvīgi notiekošajā eritrocītu sabrukšanas procesā atbrīvotais bilirubīns.
Eritrocītu jaunrades process jaundzimušajam nespēj vēl pilnīgi kompensēt to sabrukšanas procesu, tāpēc 1—3 mēn. vecumā rodas t.s. fiziol. anēmija. Dažādu nelabvēlīgu faktoru dēļ (slimība, kopšanas kļūdas) tā var progresēt līdz tādai anēmijai, kura jāārstē. Katram JAUNDZIMUŠAIS ir brūce, kas veidojas pēc nabas saites pārgriešanas. Nabas saites atliekas atkarībā no tā, vai galu nosien vai aizspiež ar speciālām metāla skaviņām, sažūst un nokrīt 4.—9. dienā. Ja nabas saites atlieku nokrišana aizkavējas vai pēc to nokrišanas paliek mitrojoša brūcīte, jādomā, ka brūcē iekļuvusi inf. Uz inf. norāda arī sārts gredzens nabas vietā. Šādos gadījumos nekavējoties jāprasa ārsta padoms, jo bērnam inf. viegli var iekļūt asinīs un izraisīt sepsi (↑ nabas sepse).

Bieži vien inf. augļa organismā iekļūst dzemdību laikā (piem., sakarā ar agru augļa ūdens noiešanu, iekaisumu olnīcās vai dzemdību ceļos). Reizēm inficēšanās var notikt, auglim atrodoties arī dzemdē, ja mātes organismā ir inf. perēkļi (bojāti zobi, strutojošas mandeles, deguna blakusdobumu iekaisums, nieru bļodiņu iekaisums utt.). Sepsi veicina dažādi nelabvēlīgi apstākļi, kopšanas un ēdināšanas kļūdas, slimības, it īpaši vīrusu ierosinātas inf. Sepse ir ļoti bīstama, grūti ārstējama slimība, kas var radīt dažādas komplikācijas. Tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot profilaktiskos pasākumus, t.i., grūtniecēm ārstēt visus iekaisumus un laikus ierasties dzemdību nodaļā, kur ir optimāli — aseptiski dzemdību apstākļi.

Par JAUNDZIMUŠAIS kopšanu un ēdināšanu mājas apstākļos ↑ zīdainis un zīdaiņa ēdināšana.

Attēls. Jaundzimušā galvaskauss: 1 — pakauša kauls; 2 — lambdas veida šuve; 3 — mazais jeb pakauša avotiņš; 4 — bultas šuve; 5 — paura kauls; 6 — lielais jeb pieres avotiņš; 7 — vainaga šuve; 8 — pieres kauls; 9 — pieres šuve
JaundzimušaisJaundzimušais

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:deviņi plus septiņi =