| vīrieša pāra dzimumdziedzeris; izstrādā vīrišķās dzimumšūnas spermatozoīdus un hormonu testosteronu, kas nosaka sekundāro dzimumpazīmju attīstību. Embrionālajā periodā SĒKLINIEKS attīstās no indiferenta aizmetņa vēdera dobumā un īsi pirms dzimšanas kopā ar piedēkli un sēklvada sākumdaļu noslīd sēklinieku maisiņā. Ja SĒKLINIEKS attīstība traucēta, noslīdēšana var aizkavēties un viens vai abi SĒKLINIEKS paliek vēdera dobumā vai cirkšņu kanālos (↑ sēklinieka aizture). SĒKLINIEKS pilnīgi nobriest 1416 g. vecumā. Tie ir olveidīgi, garums 44,5 cm, platums 2,5 3,5 cm, biezums 23 cm, masa 20 30 g. SĒKLINIEKS mugurējai malai pieguļ tā piedēklis (epididymis). No ārpuses SĒKLINIEKS un tā piedēkli klāj zilgani bāls, blīvs, šķiedrains saistaudu apvalks, kas mugurējā malā kļūst biezāks un izveido videni. No tās iet plānas starpsienas, kas SĒKLINIEKS sadala 250300 daiviņās, kurās atrodas līkumoti sēklas kanāliņi. Katra kanāliņa garums ir 7080 cm, visu kanāliņu kopgarums apm. 200300 m. Kanāliņus no iekšpuses klāj spermatogēnais epitēlijs, no kura attīstās spermatozoīdi. Līkumotie sēklas kanāliņi galā iztaisnojas un, ieejot videnē, izveido tīklu. No šā tīkla tālāk sākas 1218 SĒKLINIEKS izvadkanāliņi. Tie ieiet SĒKLINIEKS piedēkļa galvā un tur saplūst vienā kopējā 56 m garā SĒKLINIEKS piedēkļa izvadā, kas pāriet sēklvada. Tādējādi spermatozoīdi no rašanās vietas līkumotiem sēklas kanāliņiem līdz sēklvadam noiet garu ceļu, pa kuru tie pārvietojas pasīvi, jo jaunie, tikko attīstījušies spermatozoīdi bīda uz priekšu vecākos, agrāk radušos. Hormonu testosteronu izstrādā īpašas intersticiālas šūnas, kas atrodas saistaudos starp līkumotiem sēklas kanāliņiem. Ja šūnu funkcija traucēta vai SĒKLINIEKS izoperēti (kastrācija), sekundārās dzimumpazīmes samazinās vai izzūd: balss kļūst augstāka līdzīga sievietes balsij, pārstāj augt bārda un ūsas, taukaudi nogulsnējas pēc sieviešu tipa, mainās psihe. |
29255138 
siainfocentrs@inbox.lv 
