nervu sistēmas pamatvienība. Sastāv no šūnas ķermeņa un izaugumiem. Šūnas ķermeņa lielums un forma, izaugumu skaits un garums katrā nervu sistēmas daļā ir citāds. Vissarežģītākā uzbūve ir galvas smadzeņu lielo pusložu garozas, smadzenīšu u.c CNS daļu NERVU ŠŪNA. Kopīga raksturīga NERVU ŠŪNA īpatnība ir izaugumi, kas vada impulsus pa visu cilv. ķermeni. Pa dendrītiem(parasti vairāki īsi un zaroti izaugumi) impulsi tiek vadīti uz NERVU ŠŪNA ķermeni, bet pa neirītu jeb aksonu (biežāk garš, nezarots izaugums) — projām no tā. NERVU ŠŪNA izaugumus, kas klāti ar apvalku, sauc par nervu šķiedrām. Kontakta vietu starp dīvām NERVU ŠŪNA, kur impulss no vienas NERVU ŠŪNA tiek nodots otrai, sauc par s i n a p s i. Sinapsēs impulsi plūst tikai vienā virzienā: no neirīta uz dendrītu vai citas NERVU ŠŪNA ķermeni. NERVU ŠŪNA, kuru dendrīta galā ir receptors, sauc par jušanas NERVU ŠŪNA, bet tās NERVU ŠŪNA, kuru neirīts beidzas muskuļos, — par kustību NERVU ŠŪNA . Nervu šūnas, kas pārvada impulsus no vienas NERVU ŠŪNA uz otru, sauc par starpneironiem. Dažās vietās NERVU ŠŪNA, pieru., galvas smadzenēs hipotalāmā t.s. neirosekretoriskās šūnas, izstrādā īpašu neirosekrētu (hormons, kas nokļūst asinīs). NERVU ŠŪNA dalīties nevar. Dzīvības spēju zaudējušo NERVU ŠŪNA vietā jaunas NERVU ŠŪNA neveidojas. Bojāts NERVU ŠŪNA izaugums var reģenerēties, bet loti lēni. NERVU ŠŪNA ir ļoti neizturīgas pret skābekļa trūkumu, it sevišķi galvas smadzeņu garozas šūnas, kas, nesaņemot skābekli, iet bojā pēc 5—8 min. Traucējumi asinsapgādē stipri ietekmē arī NERVU ŠŪNA darbību.
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru