
Reklinghauzena slimība
NEIROFIBROMA
Latīņu val.: neurofibromatosisSkaidrojums: gr. neuron nervs + lat. fibra šķiedra
slimība, kam raksturīga daudzu labd. audzēju veidošanās uz nervu perifēriskajiem zariem.
Šo slimību 1882. g. aprakstījis vācu patologs F. Reklinghauzens. Tās pamatā ir iedzimtība. Fibrozos audzēja mezglus veido nervu apvalku šūnas, mezgli aug lēni, ir samērā cieti un izvietojas uz nervu perifēriskajiem zariem. Audzēja mezgli var veidoties arī uz galvas smadzeņu nerviem un uz muguras smadzeņu nervu saknītēm. Retos gadījumos mezgli var veidoties galvas smadzeņu vai smadzenīšu puslodēs.
Ja audzēja mezgli atrodas gk. uz nervu perifēriskajiem zariem, tie parasti rada sāpes tikai attiecīgā nerva inervācijas zonā. Ja mezgli ir galvas vai muguras smadzeņu nervu saknīšu apvidū, traucējumi ir smagāki.
Ārstēšana. Atsevišķos gadījumos, ja kāds mezgls stipri traucē, to izoperē.
Šo slimību 1882. g. aprakstījis vācu patologs F. Reklinghauzens. Tās pamatā ir iedzimtība. Fibrozos audzēja mezglus veido nervu apvalku šūnas, mezgli aug lēni, ir samērā cieti un izvietojas uz nervu perifēriskajiem zariem. Audzēja mezgli var veidoties arī uz galvas smadzeņu nerviem un uz muguras smadzeņu nervu saknītēm. Retos gadījumos mezgli var veidoties galvas smadzeņu vai smadzenīšu puslodēs.
Ja audzēja mezgli atrodas gk. uz nervu perifēriskajiem zariem, tie parasti rada sāpes tikai attiecīgā nerva inervācijas zonā. Ja mezgli ir galvas vai muguras smadzeņu nervu saknīšu apvidū, traucējumi ir smagāki.
Ārstēšana. Atsevišķos gadījumos, ja kāds mezgls stipri traucē, to izoperē.
Komentāri: 6 no 6