MATU IZKRIŠANA var būt daļēja vai pilnīga. Slimība var radīt atsevišķus kailus laukumus galvas matainajā daļā vai arī aptvert visu galvas vai pat visu ķermeņa ādu.
Cēloņi ir ļoti dažādi: seboreja, smagas inf. slimības, saindēšanās, vielmaiņas un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi, nervu slimības u.c. Matu trūkums var būt iedzimts. Šādā gadījumā bērns piedzimst bez matiem vai arī ar pūkām galvas matu, uzacu un skropstu vietā; vēlāk tās izkrīt. Vienlaikus ir arī nagu, zobu un ādas attīstības traucējumi. Slimība ir reta; parasti vērojama vairākās paaudzēs.
Fizioloģiskā jeb vecuma MATU IZKRIŠANA, kas nepārtraukti progresē, rodas sakarā ar vecuma fiziol. pārmaiņām iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbībā. Šā perioda iestāšanās atkarīga no iedzimtības īpatnībām, cilv. vispārējā veselības stāvokļa un dzīves veida.
Dažreiz MATU IZKRIŠANA vērojama jau 30—35 g. vecumā. Izkritušo matu vietā jauni mati vairs nerodas, it sevišķi pakausī, un veidojas plikgalvība. Vīriešiem mati parasti sāk izkrist pieres apvidū (piere kļūst platāka un augstāka) vai arī pakausī. Vienlaikus pastiprinās rupju matu augšana ausīs, degunā, uzacīs. Sievietēm parasti vērojama vispārēja matu paretināšanās; var pastiprināties apmatojums uz sejas (matainība).
Priekšlaicīga MATU IZKRIŠANA visbiežāk ir seborejas sekas. Sievietēm sākas matu paretināšanās, bet vīriešiem mati sāk izkrist virs deniņiem vai pakausī (tāpat kā fiziol. MATU IZKRIŠANA gadījumā).
MATU IZKRIŠANA var rasties arī, matus mehāniski traumējot, piem., ja ilgstoši nēsā ļoti nostieptus un pakausī cieši sasietus matus. Vispārēju MATU IZKRIŠANA var radīt sifiliss, čūskas kodums, furunkuloze u.c. slimības. Pēc izveseļošanās apmatojums atjaunojas. Iegūtās perēkļainās MATU IZKRIŠANA gadījumā galvas matos (vai arī bārdā, ūsās, uzacīs, padusēs) rodas apaļi vai ovāli kaili laukumi bez iekaisuma pazīmēm. Sākumā tie ir 2—3 cm diametrā, vēlāk paplašinās un saplūst kopā. Slimība ilgst no 2 mēn. līdz 1.5-—2 g. Pēc tam mati ataug. Bezmatu laukumi, kuros mati neataug, rodas, ja cilv. slimo ar kraupi, hron. trihofītiju, sarkano vilkēdi, sklerodermiju, kā arī pēc intensīva apstarojuma ar jonizējošo starojumu, ja tas izraisījis matu folikulu atrofiju.
Ārstēšana. Iedzimtu matu trūkumu nevar izārstēt. Iegūtās MATU IZKRIŠANA ārstēšana atkarīga no tās cēloņiem. Lieto medikamentus, kas veicina matu augšanu, arsēna un strihnīna preparātus, A, B1, B2, B12, C, E vit., fitīnu, beroksānu, amifurīnu, meladinīnu, skābekļa ievadi zem ādas, apstarošanu ar ultravioleto starojumu, veģetatīvo nervu diatermiju, norobežoto bezmatu laukumu apsaldēšanu ar hloretilu, ādas masāžu, kairinošas ziedes, kas uzlabo ādas vielmaiņu.
Profilakse. Rūpīga un pareiza matu kopšana. Laikus ārstēt seboreju un hron. iekaisuma perēkļus organismā.
Tina
man pēc dzemdībām mati palika trausli un krita ārā briesmīgi. Ķemmēt bija bail. Palīdzēja šampūns un balzāms: http://veravita.lv/product/matu-sampuns-ar-placentu/
Vienkārši super!
EUROAPTIEKA
Speciālisti uzsver, ka svarīgs veselības indikators ziemas izskaņā ir matu, ādas un nagu veselības stāvoklis. Ja, pavasarim iestājoties, pastiprināti izkrīt mati, organismam trūkst vitamīnu un minerālvielu.
EUROAPTIEKA farmaceite Jeļena Žuravļova uzsver, ka pavasarī aptiekas apmeklētāji visbiežāk sūdzas par matu izkrišanu. To dažādos dzīves posmos ir pieredzējis gandrīz ikviens, tomēr, ja mati izkrīt ilgstoši, jāmeklē speciālistu palīdzība. Taču bieži vien aizmirstam parūpēties par matu, ādas un nagu veselību, jo ikdienas stress, kaitīgie ārējie faktori un neveselīgais uzturs rada ne tikai izteikta noguruma sajūtu, bet arī vizuālas pārmaiņas cilvēku ārējā izskatā. Ir teiciens: "Tu esi tas, ko tu ēd!" Ja cilvēks ar pārtiku neuzņem pietiekamu daudzumu organismam vajadzīgo uzturvielu, tad nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un aminoskābes nesaņem arī mati, āda un nagi.
Par periodisku matu izkrišanu sūdzas vairāk nekā 75% sieviešu un 52% vīriešu. Sievietēm vecumam nav izšķirīgas nozīmes, jo viņām 20–50 gadu vecumā mati izkrīt gandrīz vienādi, bet vīriešiem matu izkrišanas biežums, palielinoties vecumam, jūtami pieaug: 18–24 gadu vecumā šī problēma ir aktuāla 34%, bet pēc 45 gadiem – jau 63%.
Kādas ārējas pazīmes liecina, ka organismam trūkst vitamīnu un minerālvielu?
1. Matiem un galvas ādai raksturīgs sausums – blaugznas, mati šķeļas un ir lūstoši, tie pastiprināti izkrīt.
2. Netipiski sausa, pat niezoša āda, plaisājoši lūpu kaktiņi un sasprēgājusi plaukstu un pēdu āda.
3. Nagi ir plāni, nespodri, ar izmainītu struktūru, trausli un viegli lūstoši.
Kādēļ tieši ziemas izskaņā pasliktinās matu, ādas un nagu vitalitāte?
"Veselības centrs 4" Diagnostikas centra dermatoloģe Diāna Vība norāda, ka ziemā samazinātā dienas gaisma, saules un D3 vitamīna trūkums pasliktina matu, ādas un nagu vitalitāti. Pavasarī organismam trūkst vitamīnu un minerālvielu, kas izraisa vispārēju imunitātes pasliktināšanos. Ja ir novājināta imunitāte, var rasties strutainas ādas slimības, kā arī dažādas vīrusu un sēnīšu izraisītas ādas slimības. Tas veicina arī dažādu hronisku ādas slimību paasināšanos. Vitamīnu un minerālvielu trūkuma dēļ var pastiprināti izkrist mati, nagi var kļūt trausli, rievoti, nespodri. Roku un kāju pirksti ir ķermeņa galējie punkti. Aukstumā, kuru esam pacietuši visu ziemu, lai saglabātu siltumu, tiek samazināta asinsrite. Līdz ar to organisms saņem mazāk skābekļa un barības vielu, vielmaiņas galaproduktu izvade kļūst lēnāka un lēnāk aug nagi. Sauss gaiss un temperatūras maiņas veicina ādas sausumu, kas var izraisīt ādas iekaisumu.
SIA "Laboratoriju vadība un konsultācijas" vadošais imunologs Jevgēnijs Ņikiforenko atzīst, ka ziemas beigās barības vielu, mikroelementu un vitamīnu nepietiekama uzņemšana ar pārtiku var būt par iemeslu ne tikai sliktai fiziskai un emocionālai pašsajūtai, bet arī imūnās atbildes traucējumiem kopumā. Un tas spēcīgāk izpaužas tieši pavasara sākumā. Pavasarī vitamīna D trūkums izraisa astenodepresīvus stāvokļus, veģetatīvus traucējumus, biežākas saaukstēšanās slimības. Var rasties reimatiskas sāpes kaulos, āda un mati kļūst sausi, mati var pastiprināti izkrist. Dzelzs trūkums organismā izpaužas kā nogurums, vispārējs nespēks un muskuļu vājums, ādas sausums, nagu trauslums un slāņošanās; kļūst biežākas un recidivē vīrusu saslimšanas. Tāpat nagu trauslums, perēkļveida matu izkrišana, biežākas saaukstēšanās slimības var būt arī cinka trūkuma dēļ. Lai precīzi noteiktu, kas izraisa kādas uzturvielas trūkumu pavasarī, tas jānosaka ar īpašu analīžu palīdzību. Tās ļautu precizēt traucējumu dabu un iemeslu un izvēlēties pareizu ārstēšanas taktiku.
Kas nepieciešams matu, ādas un nagu vitalitātei?
Pirmām kārtām jāmaina savs dienas režīms un ēdienkarte. Jāiekļauj tajā vērtīgi uzturprodukti, vitamīni un minerālvielas, kas uzlabos izskatu un veselības stāvokli kopumā.
Būtiskākie vitamīni un uzturvielas, kas nepieciešamas veseliem matiem, ādai un nagiem:
1. D, E, C vitamīns un B grupas vitamīni, folskābe, nikotīnskābe.
2. Minerālvielas – dzelzs, magnijs, cinks.
3. Mikroelementi – jods, mangāns, varš, hroms un selēns.
4. Olbaltumvielas jeb proteīni – cisteīns (aizstājama aminoskābe, kas veidojas vitamīna B6 klātienē).
5. Kopumā ikdienas uzturā 50% jābūt svaigiem augļiem un dārzeņiem.
6. Cieti saturoši ogļhidrāti jāaizstāj ar piesātinātajiem ogļhidrātiem, kas rodami augļos un graudaugos.
7. Jāatceras, ka būtiski visas dienas garumā uzņemt arī pietiekamu daudzumu tīra dzīva ūdens. Tas palīdzēs nodrošināt nepieciešamo mitruma daudzumu visā organismā – arī matos, galvas ādā un nagos.
Daži no vērtīgākajiem uzturvielu avotiem ir olu dzeltenumi, pākšaugi, graudaugi, brokoļi, zivis, sīpoli, jūras produkti, rieksti. Šo uzturvielu iekļaušana ēdienkartē palīdzēs atjaunot sausus un sašķēlušos matus, veicinās asins cirkulāciju galvas ādā, uzturēs matu veselību, veicinās spēcīgu nagu augšanu, saglabās matus un ādu dzīvīgu, jo šīs uzturvielas palīdz ražot keratīnu – proteīnu, kas atrodas matu, ādas un nagu struktūrā.
Papildus sabalansētai un pareizai diētai jāizvēlas atbilstīgi matu, ādas un nagu kopšanas līdzekļi, procedūras un vitamīnu kombinācijas, lai būtu vēlamais efekts. Pašārstēšanās laikā ļoti būtiski saprast pareizas darbības, īpaši ielaistu un smagu galvas ādas, ādas un nagu saslimšanu gadījumā. Tad jāmeklē dermatologa un imunologa palīdzība, lai apzinātos raksturīgāko simptomu cēloni un izvēlētos pareizo terapijas metodi.
Ja mati pavasarī izkrīt nesamērīgi intensīvi, laiks apmeklēt trihologu, kas noskaidros matu izkrišanas cēloni, jo trihogramma palīdz noteikt diagnozi un piemeklēt pareizo terapiju. (Tā ļauj izmeklēt matu un galvas ādas stāvokli. Būtiski atcerēties, ka pirms šī izmeklējuma matus nedrīkst mazgāt 3–5 dienas).
Jāņem vērā, ka profilakse ir efektīvāka tad, ja laikus ievērojam matu, ādas un nagu vitalitātes pasliktināšanos. Sekojot līdzi matu, ādas un nagu vizuālajām pārmaiņām, varam laikus apzināties veselības stāvokli kopumā un sniedzam sev iespēju būt veseliem.
2014. gada 18. martā
Informācija medijiem
Margarita
Man mati krīt arā, jau vairāk kā gadu, un neteikšu ka tie ir 100 - 200 mati dienā. pēdējā laikā pat baidos tos ķemmēt, jo pie spoguļa atrodas uz grīdas ir pilns ar matiem, ķemmējot un mazgājot matus tie nak šķippsnās laukā, esmu izmēģinājusi visādus matu ārstēšanas līdzekļus, bet nekas nepalīdz. un man ir tikai 26 gadi, mani tas sāk uztraukt. Nācies daudz pārdzīvot, varbūt tas ir iemesls??
Dzintars
Es esmu vīrietis - krita arī mati ārā - draumsas vienkārši.
Bet paldies sieviņai - atrada man šo te :
http://elierglobal.com/store/products/sampuns-pret-matu-izkrisanu-matu-augsanu-stimulejoss-komplekss-bdk-laboratory/
www.eucapil.lv
Eucapil iesaka daktere Inga Zemite un matu izkrisana - vairs nebus problema!
to Di
kur tad te rakstīts, ka matiem BŪTU jākrīt ārā pēc dzemdībām?
Di
Mati nekrit ara no dzemdibam,es esmu dzemdejusi divus bernus un man bija tik biezi mati,ka nevareju paspet pirkt jaunas matu spradzes, kuram no slodzes atsperes spraga pushu.
Komentāri: 7 no 7