zinātne par cilv. audu attīstību, uzbūvi un dzīvības norisēm. HISTOLOĢIJA pētī šūnu un audu attīstības likumsakarības, vecuma radītās un funkcionālās histoloģisko struktūru pārmaiņas, audu reģenerāciju, nervu sistēmas un iekšējās sekrēcijas sistēmas regulējošo ietekmi uz Šūnu, audu un orgānu darbību, šo struktūru pielāgošanos dažādu biol., fizikālu un ķīm. faktoru iedarbībai, šūnu mijiedarbību u.c. Histoloģiskos pētījumus izdara ar gaismas mikroskopu un elektronmikroskopu. Izmanto audu fiksēšanas, krāsošanas, audu kultūru u.c. metodes. HISTOLOĢIJA cieši saistīta ar daudzām zinātnes nozarēm, gk. ar citoloģiju, anat., embrioloģiju, bioķīmiju, fiziol., patol. anat., patol. fizioloģiju. HISTOLOĢIJA iedala vispārīgajā HISTOLOĢIJA (pētī audu attīstības un funkciju pamatprincipus) un speciālajā HISTOLOĢIJA (noskaidro audu kompleksu īpašības orgānā). Vispārīgās un speciālās HISTOLOĢIJA īpašas nozares pētī audu ķīmiju (histoķīmija) un audu darbības mehānismus (histofizioloģija).