zinātne, kas pētī fizikālās un fizikāli ķīm. norises dzīvajās struktūrās. Par patstāvīgu zinātni izveidojusies 20. gs. sākumā, atdaloties no vispārīgās biol., fiziol. un bioķīmijas. Galvenie mūsdienu BIOFIZIKA novirzieni ir šādi: molekulārā BIOFIZIKA — pētī olbaltumvielas, nukleīnskābju u.c. organisku vielu molekulu fizikālās īpašības, molekulāro procesu kinētiku un biol. norišu termodinamiku; šūnas BIOFIZIKA — pētī dažādu šūnas komponentu fizikāli ķīm. īpašības un funkcionālās aktivitātes mehānismus; maņu orgānu BIOFIZIKA — pētī enerģētisko pārvērtību likumsakarības receptoros; sarežģītu sistēmu BIOFIZIKA — pētī regulācijas un pašregulācijas mehānismus daudzšūnu organismā.