ACIDOZE
Latīņu val.: acidosis,- lat. acidus skābs-
Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10)
Kods: E87.2
Klasifikātorā:- Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības E00-E90
- Vielmaiņas traucējumi E70-E90
- Citi ūdens, elektrolītu, skābju un sārmu līdzsvara traucējumi E87
- Acidoze E87.2
- Citi ūdens, elektrolītu, skābju un sārmu līdzsvara traucējumi E87
- Vielmaiņas traucējumi E70-E90
- Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības E00-E90
-
Avots
Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984. gads.
patol. stāvoklis, kura galv. simptoms ir asiņu paskābināšanās, t.i., ūdeņraža jonu koncentrācijas pieaugums asinīs.
Pēc izcelsmes ACIDOZE ir respiratoriskas un metaboliskas.
Respiratoriskā ACIDOZE rodas, ja organismā uzkrājas pārāk daudz ogļskābās gāzes, tai pastiprināti veidojoties vai uzkrājoties apgrūtinātas izelpas dēļ, piem., ja ir plaušu emfizēma, hron. bronhīts, bronhiālā astma. Respiratoriskās ACIDOZE gadījumā samazinās bronhu caurlaidība, bronhu gļotāda lielākā daudzumā izdala viskozu sekrētu, kas vēl vairāk pastiprina elpošanas traucējumus.
Respiratoriskā ACIDOZE saistīta arī ar skābekļa piegādes traucējumiem. Skābekļa trūkums kavē organisko skābju (pienskābes, acetetiķskābes, pirovīnogskābes u.c.) galīgu oksidāciju. Tādējādi respiratoriskā ACIDOZE pāriet metaboliskajā ACIDOZE, kas saistīta ar pārmaiņām vielmaiņā. Metaboliskā ACIDOZE var rasties arī, ja organisko skābju daudzums normāls, bet organisms pastiprināti izvada sārmainās vielas, piem., ilgstošas un stipras caurejas gadījumā.
Metabolisko ACIDOZE izraisa arī ilgstoša badošanās, cukura diabēts (cukurslimība), nieru mazspēja. Gan respiratoriskā, gan metaboliskā ACIDOZE pamazina sirds muskulatūras darbaspējas, izraisa asinsvadu spazmas, pasliktina audu apgādi ar skābekli. ACIDOZE ietekmē rodas elpošanas ritma traucējumi, apziņas traucējumi, pasliktinās smadzeņu un nieru asinsapgāde, samazinās diennaktī izdalītā urīna daudzums.
Mērenas ACIDOZE gadījumā ūdeņraža jonu koncentrāciju drīz normalizē organisma iekšējie kompensatoriskie mehānismi.
Ieilgušu vai smagu ACIDOZE ārstē, ievadot sārmainus šķīdumus vai buferšķīdumus, piem., 4,2—8,4% nātrija hidrogēnkarbonāta šķīdumu.
Pēc izcelsmes ACIDOZE ir respiratoriskas un metaboliskas.
Respiratoriskā ACIDOZE rodas, ja organismā uzkrājas pārāk daudz ogļskābās gāzes, tai pastiprināti veidojoties vai uzkrājoties apgrūtinātas izelpas dēļ, piem., ja ir plaušu emfizēma, hron. bronhīts, bronhiālā astma. Respiratoriskās ACIDOZE gadījumā samazinās bronhu caurlaidība, bronhu gļotāda lielākā daudzumā izdala viskozu sekrētu, kas vēl vairāk pastiprina elpošanas traucējumus.
Respiratoriskā ACIDOZE saistīta arī ar skābekļa piegādes traucējumiem. Skābekļa trūkums kavē organisko skābju (pienskābes, acetetiķskābes, pirovīnogskābes u.c.) galīgu oksidāciju. Tādējādi respiratoriskā ACIDOZE pāriet metaboliskajā ACIDOZE, kas saistīta ar pārmaiņām vielmaiņā. Metaboliskā ACIDOZE var rasties arī, ja organisko skābju daudzums normāls, bet organisms pastiprināti izvada sārmainās vielas, piem., ilgstošas un stipras caurejas gadījumā.
Metabolisko ACIDOZE izraisa arī ilgstoša badošanās, cukura diabēts (cukurslimība), nieru mazspēja. Gan respiratoriskā, gan metaboliskā ACIDOZE pamazina sirds muskulatūras darbaspējas, izraisa asinsvadu spazmas, pasliktina audu apgādi ar skābekli. ACIDOZE ietekmē rodas elpošanas ritma traucējumi, apziņas traucējumi, pasliktinās smadzeņu un nieru asinsapgāde, samazinās diennaktī izdalītā urīna daudzums.
Mērenas ACIDOZE gadījumā ūdeņraža jonu koncentrāciju drīz normalizē organisma iekšējie kompensatoriskie mehānismi.
Ieilgušu vai smagu ACIDOZE ārstē, ievadot sārmainus šķīdumus vai buferšķīdumus, piem., 4,2—8,4% nātrija hidrogēnkarbonāta šķīdumu.
2013-08-25 16:40:37
di
a kā rodas metaboliskā acidoze smagu iekšējo orgānu bojājumu, traumu ( arī smau operāciju ) gadījumos?
Komentāri: 1 no 1