LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS
ķīm. vielas, ko lieto kultūraugu ražības palielināšanai, kā arī augu kaitēkļu, slimību, nezāļu un grauzēju apkarošanai.
Izšķir augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus. Augu aizsardzības līdzekļus (pesticīdus) pēc nozīmes iedala insekticīdos (pret kaitēkļiem), fungicīdos (pret parazītiskajām sēnēm), baktericīdos (pret baktērijām), herbicīdos (pret nezālēm), zoocīdos (pret grauzējiem) u.c. Tos izmanto pulveru (dustu), suspensiju, pastu, emulsiju un šķīdumu veidā augu apmiglošanai un apputināšanai, sēklu kodināšanai, indīgu ēsmu gatavošanai, augsnes fumigācijai, telpu gāzēšanai utt.
Gandrīz visi augu aizsardzības līdz. toksiski iedarbojas uz cilv. organismu. Saindēties var, ķimikālijas fasējot, transportējot vai uzglabājot, apstrādājot sēklas, remontējot mašīnas u.tml., kā arī lietojot uzturā augu vai dzīvn. izcelsmes uzturlīdzekļus, kuros ķimikālijas ir pārgājušas no piesārņotas augsnes, ūdens vai atmosfēras gaisa (ķimikāliju toksiskās īpašības saglabājas arī pēc uzturlīdzekļu termiskas apstrādes). Ķimikālijas iekļūst organismā caur veselu ādu, kā arī caur elpošanas ceļu un gremošanas orgānu gļotādu.
Plašāk pazīstami ir hlororganiskie savienojumi (heksahlorāns, polihlorpinēns, heptahlors), fosfororganiskie savienojumi (hlorofoss, metafoss, karbofoss) un dzīvsudrab organiskie savienojumi (granozāns). Daudzi no tiem ir ļoti stabili savienojumi, kas augsnē nenoārdās pat 10 gados, bez tam tiem piemīt spēja uzkrāties dzīvajos organismos, palēnām tos saindējot (hlororganiskie insekticīdi un fungicīdi, vairākums fosfororganisko insekticīdu, dzīvsudraborganiskie fungicīdi). Hlororganiskie savienojumi parasti bojā nervu sistēmu, aknas, nieres. Saindēšanās simptomi: nespēks, reibonis, slikta dūša, acu konjuktīvas un elpošanas ceļu gļotādas kairinājums.
Dažiem šās grupas savienojumiem (piem., DDT, heksahlorānam) ir tendence pastiprināti uzkrāties dzīvajos organismos, tāpēc tos aizliegts izmantot. Fosfororganiskie savienojumi organismā viegli iekļūst caur veselu ādu un kavē fermenta holīnesterāzes darbību. No fosfororganiskajiem savienojumiem aizliegts izmantot tiofosu. Saindēšanās simptomi: vemšana, reibonis, nespēks, trīce, elpošanas traucējumi; smagos gadījumos — kustību un runas traucējumi, acu zīlīšu sašaurināšanās, asinsspiediena strauja pazemināšanās.
Dzīvsudraborganiskie fungicīdi ir ļoti gaistoši, to tvaiki bojā gk. CNS, kā arī pamazina dažu fermentu aktivitāti. Saindēšanās simptomi: vemšana, bezsamaņa, kustību traucējumi, trīce, smagos gadījumos — redzes un dzirdes pavājināšanās. Minerālmēslus pēc barības elementu sastāva iedala slāpekļa, fosfora, kālija, kā arī kompleksajos minerālmēslos. Minerālmēslu iedarbība uz cilv. organismu ir dažāda, tie gk. kairina acu konjunktīvu un elpošanas orgānus, bet daži, piem., amonjakūdens, var radīt smagus acu apdegumus (acu traumas).
Pirmā palīdzība saindēšanās gadījumā jāsniedz nekavējoties. Cietušo iznes svaigā gaisā, attaisa vaļā apkakli, jostu; skalo kuņģi, izraisot vemšanu (kuņģa skalošana). Ja apstājusies elpošana, jāizdara elpināšana. Jādod dzert 1—2 karotes aktivētās ogles. Ja LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS iekļuvušas acīs, tās jāskalo ar tīru ūdeni vai 2% dzeramās sodas šķīdumu. Jebkurā saindēšanās gadījumā cietušais jānogādā slimnīcā. Saindēšanās profilaksē jāievēro katras LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS lietošanas san. noteikumi, kā arī personiskā higiēna, jālieto individuālie aizsarglīdzekļi (speciāls darba apģērbs, pretputekļu respiratori, gāzmaskas, aizsargbrilles).
LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS noliktavām jāatrodas ne tuvāk par 200 m no dzīvojamām ēkām un fermām; noliktavās jābūt labai ventilācijai, kas nodrošina gaisa tīrību. Amonjakūdens jāuzglabā dzelzs vai tērauda cisternās, kuru vāki cieši jāaizskrūvē, lietojot gumijas blīves. Stacionāras cisternas jāuzstāda uz mūra vai betona pamatiem. Vietās, kur amonjakūdeni glabā un iepilda cisternās vai mašīnās, jābūt tīram ūdenim un pirmās palīdzības aptieciņai. Pēc darba ar LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS obligāta ir mazgāšanās dušā.
Cilvēkiem, kas strādā ar indīgām LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS, ir saīsināta (4—6 st.) darba diena; tie pakļauti periodiskām med. apskatēm. Strādāt ar LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS drīkst tikai veseli cilv. Jaunas LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS PSRS izmanto tikai ar Veselības aizsardzības ministrijas atļauju pēc speciālas to indīgo īpašību izpētīšanas un personiskās higiēnas un drošības pasākumu rekomendāciju izstrādāšanas. Katrai LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS tiek izstrādāts optimālais lietošanas laiks un deva, transportēšanas un glabāšanas san. noteikumi.
Izšķir augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus. Augu aizsardzības līdzekļus (pesticīdus) pēc nozīmes iedala insekticīdos (pret kaitēkļiem), fungicīdos (pret parazītiskajām sēnēm), baktericīdos (pret baktērijām), herbicīdos (pret nezālēm), zoocīdos (pret grauzējiem) u.c. Tos izmanto pulveru (dustu), suspensiju, pastu, emulsiju un šķīdumu veidā augu apmiglošanai un apputināšanai, sēklu kodināšanai, indīgu ēsmu gatavošanai, augsnes fumigācijai, telpu gāzēšanai utt.
Gandrīz visi augu aizsardzības līdz. toksiski iedarbojas uz cilv. organismu. Saindēties var, ķimikālijas fasējot, transportējot vai uzglabājot, apstrādājot sēklas, remontējot mašīnas u.tml., kā arī lietojot uzturā augu vai dzīvn. izcelsmes uzturlīdzekļus, kuros ķimikālijas ir pārgājušas no piesārņotas augsnes, ūdens vai atmosfēras gaisa (ķimikāliju toksiskās īpašības saglabājas arī pēc uzturlīdzekļu termiskas apstrādes). Ķimikālijas iekļūst organismā caur veselu ādu, kā arī caur elpošanas ceļu un gremošanas orgānu gļotādu.
Plašāk pazīstami ir hlororganiskie savienojumi (heksahlorāns, polihlorpinēns, heptahlors), fosfororganiskie savienojumi (hlorofoss, metafoss, karbofoss) un dzīvsudrab organiskie savienojumi (granozāns). Daudzi no tiem ir ļoti stabili savienojumi, kas augsnē nenoārdās pat 10 gados, bez tam tiem piemīt spēja uzkrāties dzīvajos organismos, palēnām tos saindējot (hlororganiskie insekticīdi un fungicīdi, vairākums fosfororganisko insekticīdu, dzīvsudraborganiskie fungicīdi). Hlororganiskie savienojumi parasti bojā nervu sistēmu, aknas, nieres. Saindēšanās simptomi: nespēks, reibonis, slikta dūša, acu konjuktīvas un elpošanas ceļu gļotādas kairinājums.
Dažiem šās grupas savienojumiem (piem., DDT, heksahlorānam) ir tendence pastiprināti uzkrāties dzīvajos organismos, tāpēc tos aizliegts izmantot. Fosfororganiskie savienojumi organismā viegli iekļūst caur veselu ādu un kavē fermenta holīnesterāzes darbību. No fosfororganiskajiem savienojumiem aizliegts izmantot tiofosu. Saindēšanās simptomi: vemšana, reibonis, nespēks, trīce, elpošanas traucējumi; smagos gadījumos — kustību un runas traucējumi, acu zīlīšu sašaurināšanās, asinsspiediena strauja pazemināšanās.
Dzīvsudraborganiskie fungicīdi ir ļoti gaistoši, to tvaiki bojā gk. CNS, kā arī pamazina dažu fermentu aktivitāti. Saindēšanās simptomi: vemšana, bezsamaņa, kustību traucējumi, trīce, smagos gadījumos — redzes un dzirdes pavājināšanās. Minerālmēslus pēc barības elementu sastāva iedala slāpekļa, fosfora, kālija, kā arī kompleksajos minerālmēslos. Minerālmēslu iedarbība uz cilv. organismu ir dažāda, tie gk. kairina acu konjunktīvu un elpošanas orgānus, bet daži, piem., amonjakūdens, var radīt smagus acu apdegumus (acu traumas).
Pirmā palīdzība saindēšanās gadījumā jāsniedz nekavējoties. Cietušo iznes svaigā gaisā, attaisa vaļā apkakli, jostu; skalo kuņģi, izraisot vemšanu (kuņģa skalošana). Ja apstājusies elpošana, jāizdara elpināšana. Jādod dzert 1—2 karotes aktivētās ogles. Ja LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS iekļuvušas acīs, tās jāskalo ar tīru ūdeni vai 2% dzeramās sodas šķīdumu. Jebkurā saindēšanās gadījumā cietušais jānogādā slimnīcā. Saindēšanās profilaksē jāievēro katras LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS lietošanas san. noteikumi, kā arī personiskā higiēna, jālieto individuālie aizsarglīdzekļi (speciāls darba apģērbs, pretputekļu respiratori, gāzmaskas, aizsargbrilles).
LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS noliktavām jāatrodas ne tuvāk par 200 m no dzīvojamām ēkām un fermām; noliktavās jābūt labai ventilācijai, kas nodrošina gaisa tīrību. Amonjakūdens jāuzglabā dzelzs vai tērauda cisternās, kuru vāki cieši jāaizskrūvē, lietojot gumijas blīves. Stacionāras cisternas jāuzstāda uz mūra vai betona pamatiem. Vietās, kur amonjakūdeni glabā un iepilda cisternās vai mašīnās, jābūt tīram ūdenim un pirmās palīdzības aptieciņai. Pēc darba ar LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS obligāta ir mazgāšanās dušā.
Cilvēkiem, kas strādā ar indīgām LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS, ir saīsināta (4—6 st.) darba diena; tie pakļauti periodiskām med. apskatēm. Strādāt ar LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS drīkst tikai veseli cilv. Jaunas LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS PSRS izmanto tikai ar Veselības aizsardzības ministrijas atļauju pēc speciālas to indīgo īpašību izpētīšanas un personiskās higiēnas un drošības pasākumu rekomendāciju izstrādāšanas. Katrai LAUKSAIMNIECĪBAS ĶIMIKĀLIJAS tiek izstrādāts optimālais lietošanas laiks un deva, transportēšanas un glabāšanas san. noteikumi.
2013-12-18 22:46:52
Patiesība
Praktiski visas šajā rakstā pieminētās ķimikālijas jau ir aizliegtas vairāk kā 10-20 gadus atpakaļ. Eiropas savienības normatīvie akti nemaz neļauj ražot, kur nu vēl izplatīt un lietot. Šāda 30 gadus veca informācija tik tracina nevajadzīgi cilvēkus. Lauksaimniecības ķimikāliju ražošana ir gājusi uz priekšu tāpat kā medicīna. Un ar 2014.gadu vispār zemniekam jāatskaitās par katru sīkumu. Kas lietots , kāpēc, kur pirkts, atļaujas, derīguma termiņi, uzglabāšanas apstākļi, sertifikāts, ka drīkst nopirkt, sertifikāts - ka drīkst lietot, sertifikāts miglotājam, analīzes atliekās, u.t.t.
2018-01-06 11:45:04
Jānis
Arī amonjakūdeni Latvijā neizmanto vismaz pēdējos 25 gadus. Un kā dzirdēju, arī pieminētā PSRS vairs neesot.
Komentāri: 2 no 2