INFARKTS (miokarda)

Komentāri
Latīņu val.: infarctus myocardii
Skaidrojums: lat. infarctus piebāzts, gr. mys, myos muskulis + kardia sirds
kādas miokarda (sirds muskulatūras) daļas pamirums nepietiekamas asins pieplūdes dēļ.

INFARKTS (miokarda) ir viena no visvairāk izplatītajām sirds slimībām. INFARKTS (miokarda) parasti rodas pēc 40 g. vecuma, bet var rasties arī agrāk. Sievietes līdz 55 g. vecumam ar INFARKTS (miokarda) saslimst retāk nekā vīrieši; tas izskaidrojams ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības īpatnībām.

Galvenais INFARKTS (miokarda) cēlonis ir sirds vainagartēriju ateroskleroze. Ja aterosklerozes process stipri pārveidojis kādu vainagartērijas zaru, sirds muskulatūra nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Gan aterosklerozi, gan arī INFARKTS (miokarda) veicina vieni un tie paši faktori: mazkustīgs dzīves veids, sasprindzināts garīgs darbs, pārmērīgs uzturs, it īpaši dzīvn. tauku daudzums uzturā, paaugstināts asinsspiediens un smēķēšana.
Arī pārliecīga fiz. piepūle var būt kaitīga, jo tad sirds muskulatūrai vajag vairāk skābekļa, ko aterosklerozes pārveidotās vainagartērijas nespēj pievadīt. Vairāk skābekļa sirds muskulatūrai vajag arī uztraukuma brīžos, jo tad virsnieru dziedzeri spēcīgāk izdala hormonus adrenalīnu un noradrenalīnu, kas paātrina sirds muskulatūras vielmaiņu un palielina vajadzību pēc skābekļa.

Visbiežāk INFARKTS (miokarda) rada kāda vainagartērijas zara tromboze. Tikai retos gadījumos INFARKTS (miokarda) rodas bez trombozes. Tad tā cēlonis ir ilgstošas spazmas. INFARKTS (miokarda) lielums var būt dažāds: no dažiem mm diametrā līdz plašam sirds muskulatūras atmirumam, kas aizņem lielu daļu kreisā kambara sienas. Ja INFARKTS (miokarda) sniedzas cauri visai sirds muskulatūrai no endokarda līdz epikardam, var rasties sirds plīsums. Ja sirds muskulatūras siena pēc plaša INFARKTS (miokarda) kļuvusi plāna, tā var izspiesties uz āru un var rasties sirds aneirisma.

INFARKTS (miokarda) galv. pazīme ir stipras sāpes sirds apvidū, kas rodas samērā pēkšņi un saistās ar baiļu sajūtu. Sāpes parasti izstaro uz kreiso plecu, kreiso roku vai kakla kreiso pusi, bet var izstarot arī uz krūšu labo pusi, pakrūti vai vēderu. Dažreiz INFARKTS (miokarda) rodas bez sāpēm, manāma tikai smaguma sajūta vai spiediens sirds apvidū. Var būt arī liels nespēks, elpas trūkums, reibonis un ģībonis. Nereti INFARKTS (miokarda) sākas ar sirds ritma traucējumiem.

Liela nozīme INFARKTS (miokarda) konstatēšanā ir elektrokardiogrāfiskai izmeklēšanai. Pārmaiņas elektrokardiogrammā parādās jau pirmajās slimības stundās. Kad pagājušas 6—24 st. no INFARKTS (miokarda) sākuma, paaugstinās , rodas pārmaiņas asinīs, dažreiz arī asinsrites traucējumi. T paaugstinās pakāpeniski un ir jo augstāka, jo plašāks ir INFARKTS (miokarda).
Pēc dažām dienām kļūst normāla vai arī paliek nedaudz paaugstināta (37—37,5°) ilgāku laiku. Vienlaikus ar t paaugstināšanos palielinās leikocītu daudzums asinīs. Pēc dažām dienām, kad leikocītu daudzums samazinās, ir paātrināta eritrocītu grimšana, kas paliek tāda vairākas ned.
Pirmajās INFARKTS (miokarda) dienās asinīs pavairojas dažu fermentu daudzums. Sakarā ar sirds muskulatūras audu sairšanu asinīs parādās īpatnējas olbv. (C reaktīvais proteīns), kuru veselam cilv. nav. INFARKTS (miokarda) gaitā dažreiz rodas arī pārmaiņas asinsritē, piem., pazeminās arteriālais spiediens, paātrinās pulss, rodas asins sastrēgums plaušās vai aknās, tūska.

Ārstēšanā izšķirami 3 posmi — ārstēšana lēkmes laikā, pēc akūto parādību novēršanas un pēc izrakstīšanas no slimnīcas. Ja sāpes sirds apvidū nevar novērst ar nitroglicerīnu, it īpaši, ja tas iepriekš ir palīdzējis, slimniekam jāapguļas un jāievēro pilnīgs miers. Steidzami jāizsauc ārsts. Kad pirmā palīdzība ir sniegta un sāpes pārgājušas, slimnieku var pārvest uz slimnīcu, jo tikai tur iespējama vajadzīgā ārstēšana.
Cilvēkam, kas saslimis ar INFARKTS (miokarda), slimības sākumā nepieciešams stingrs gultas režīms, jo pat neliela piepūle var stāvokli pasliktināt. Locekļus kustināt slimnieks var sākt jau pirmajās dienās, bet lielākas kustības izdarāmas tikai ar ārsta atļauju.
INFARKTS (miokarda) slimniekiem jāēd 3—4 reizes dienā, bet maz, lai, diafragmai paceļoties uz augšu, netiktu apgrūtināta sirdsdarbība. Jāēd viegli sagremojams ēdiens, kur ir maz šķidruma un sāls. Jāraugās, lai zarnas un nieres darbotos normāli. Vēdera uzpūšanās vai aizcietējums slimnieka stāvokli var pasliktināt.
Atveseļošanās notiek pakāpeniski. Jāpalīdz slimniekam pārvarēt slimības radīto mazvērtības sajūtu. Cilvēks, kas pārcietis INFARKTS (miokarda), tiek nosūtīts uz sanatoriju, dispanserizēts poliklīnikā un ilgāku laiku sistemātiski novērots.

Profilakse. Jāārstē ateroskeroze. Jāievēro pareizs darba, atpūtas un uztura režīms un jānovērš nervu sistēmas pārslodze.

Saistītās iestādes


Komentāri (5)

Rādīt komentārus augošā secībā
  • Jurs , 2015-08-01 05:02:36

    koksu nodevu es te biju-neko nezinu

  • Jurim, 2013-10-09 22:21:32

    man tāda sajūta arī reizēm rodas, bet parasti tā ir saēdoties par daudz vai arī pārāk smagu barību.
    Kad to sapratu, principā atteicos no kūkām, bulciņām un konfektēm. Kopš tā laika (jau vairāk par gadu) spiedošā sajūta mani nav piemeklējusi.

  • Juris, 2013-10-08 22:35:09

    Man ir problēma man spiedoša sajuta , reizem paris stundas spiez un citreiz minutes, parņem bailu sajuta uz minutem, nezinu , kas tas ir ? un man bail iet pie arsta, un nezinu kadu palidzibu meklet :( mans e-pasts shtiks21@inbox.lv

  • Stasis, 2010-11-17 23:44:31

    Man arī bija akūts infarkts, 2009.g.20.augustā, pateicoties Stradiņu KUS Kardiologiem , it īpaši docentam G.Latkovskim , tas veiksmģi tika ārstēts,,4 mēnešu laikā bija inplantēti 2 stenti ar zālēm , Paldies labajiem cilv'ekiem,,

  • Marija Ameļčenkova, 2009-12-14 19:39:46

    ļoti interesanta informācja

Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:vienpadsmit plus četrpadsmit =