UZMANĪBA
apziņas koncentrētība, t.i., apziņas lauka sašaurinātība un virzība uz objektiem, ko cilv. uztver vai par ko rodas priekšstats. UZMANĪBA ir jebkuras garīgas vai fiz. aktivitātes priekšnoteikums. Izšķir neapzināto un apzināto UZMANĪBA. Neapzināto jeb netīšo UZMANĪBA izraisa ārējās vides objekti reflektoriski, bez apziņas iniciatīvas,
apzināto jeb tīšo UZMANĪBA — mērķtiecīga apziņas ierosme un gribas piepūle; tā saistīta ar lielāku nervu sistēmas sasprindzinājumu nekā neapzinātā UZMANĪBA. Ja darba gaitā UZMANĪBA neapzināti novirzās uz blakusobjektiem, cilv. arvien no jauna apzināti to virza atpakaļ uz darba uzdevumu. Jo saturīgāks un interesantāks veicamais darbs, jo vairāk tajā jauna un jo spēcīgāks emocionālais pacēlums to pavada, jo UZMANĪBA ir intensīvāka, noturīgāka (stabilāka), ar lielāku apjomu. UZMANĪBA fiziol. pamats ir galvas smadzeņu spēja atbilstoši situācijai veicināt stingri noteiktas, pašas aktuālākās informācijas pieplūdumu no maņu orgāniem smadzeņu augstākajos nodalījumos, vienlaikus aizkavējot pārējās informācijas pieplūdumu, kā arī spēja ar retikulārās formācijas un 1imbiskās sistēmas starpniecību aktivēt tās galvas smadzeņu garozas struktūras, kurām jāpārstrādā ieplūstošā aktuālā informācija.
Komentāri: 0 no 0