ATLĒTISKĀ VINGROŠANA

Komentāri
fiz. vingrinājumu sistēma, kurā izmanto svarstieni, hanteles, espanderu u.c. speciālus rīkus muskuļu masas un spēka palielināšanai, kā arī harmoniskai ķermeņa attīstīšanai. Ārzemēs ATLĒTISKĀ VINGROŠANA sauc par kultūrismu. Tas ir īpaši izplatīts ASV, Anglijā, Francijā, un tā mērķis ir muskuļu masas palielināšana. ATLĒTISKĀ VINGROŠANA vingrinājumi var būt dinamiski (smaguma pārvietošana), kad mainās muskuļšķiedru garums, un izometriski (smaguma noturēšana, cilvēkam atrodoties dažādās pozās bez kustībām), kad muskuļu sasprindzinājums, šķiedru garumam nemainoties, ir maksimāls, bet īslaicīgs. ATLĒTISKĀ VINGROŠANA labvēlīgi ietekmē muskuļus, kā arī kaulus un to savienojumus (locītavas, saites, skrimšļus). Muguras un kāju muskuļu nostiprināšanai ir svarīga nozīme mugurkaula slimību profilaksē. Tomēr daudzi ATLĒTISKĀ VINGROŠANA vingrinājumi, piem., smaguma celšana, apgrūtina elpošanas un asinsrites orgānu darbību, jo saistīti ar lielu sasprindzinājumu, kā arī paaugstina spiedienu krūšu dobumā. ATLĒTISKĀ VINGROŠANA ietekmē labvēlīgi cilv. fiz. stāvokli tikai tad, ja slodzes apjoms un intensitāte ir mērena. Sistemātiskas nodarbības ATLĒTISKĀ VINGROŠANA var sākt 14—15 g, vecumā, iepriekš konsultējoties ar ārstu. Iesācējam jāizvēlas tāda slodze, lai katru vingrinājumu varētu veikt 8—10 reizes. Muskuļu absolūtā spēka palielināšanai jālieto vingrinājumi ar vismaz 90% maksimālā spēka, attiecīgi samazinot atkārtojumu skaitu. Vingrinājumi jāveic ar lielu amplitūdu, ritmiski, vidējā tempā, simetriski noslogojot abas ķermeņa puses. Pēc katras vingrinājumu sērijas nepieciešama 1—2 min. ilga atpūta, kuras laikā jāatslābina visi muskuļi. Sākumā ieteicamas nodarbības 3 reizes nedēļā, vēlāk — katru dienu. Nodarbību ilgumu pakāpeniski pagarina no 20 min. līdz 40—60 minūtēm.

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:trīspadsmit plus septiņi =