ASTĒNIJA

Komentāri
Latīņu val.: asthenia
Grieķu val.: astheneia
Skaidrojums: gr. astheneia nespēks, vājums
astēnisks stāvoklis, astēniskais sindroms — psih. un fiz. nespēks, vājums, kam raksturīgs novājināts nervu sistēmas tonuss.

ASTĒNIJA pazīmes ir viegla nogurdināmība, nespēja izturēt sasprindzinājumu un vispārēja psih. aktivitātes pamazināšanās (arī neirastēnija; psihastēnija).

Vidēji smagai ASTĒNIJA raksturīgs pazemināts uzbudināmības slieksnis. Cilvēks kļūst pārlieku jūtīgs, to satrauc skaļi trokšņi, spilgta gaisma, sarunas. Garastāvoklis svārstīgs, mainās pat niecīgu iemeslu dēļ, daudzkārt rodas kaprīza neapmierinātība un raudulība (emocionāls vājums); bieži ir galvassāpes, nemierīgs miegs, veģetatīvi traucējumi.

Smagas ASTĒNIJA gadījumā slimnieks ir pasīvs, maz uztver apkārtējos kairinājumus, garastāvoklis apātisks vai nomākts. ASTĒNIJA ir ļoti bieža un nespecifiska slimību izpausme, visbiežāk rodas pēc pārciestām inf. slimībām, intoksikācijām, traumām, ilgstošas psih. un fiz. pārslodzes, sāpēm, kā arī progresējošu organisku CNS slimību un dažu psihožu gadījumā. Ja ir organiskas CNS slimības, ASTĒNIJA pievienojas pavājināta atmiņa, pastāvīgs raudulīgums (aterosklerozes slimniekiem), reibonis, atmiņas pavājināšanās un ārkārtīgi stipra uzbudināmība (pēc pārciestas galvas smadzeņu traumas).
Smagas ASTĒNIJA gadījumā ārstē pamatslimību; lieto vispārspēcinošus un nomierinošus līdz. Vieglākos gadījumos ASTĒNIJA ātri izbeidzas pēc atpūtas un pilnvērtīgas diētas. Profilaksē nozīme ir pareizam darba un atpūtas režīmam.

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:divpadsmit plus seši =