var būt labdabīgi un ļaundabīgi.

ĀDAS AUDZĒJI cēloņi: embrionālās attīstības traucējumi (traucēta ādas pārragošanās, pigmenta izvietošanās, ādas dziedzeru attīstība u.c.), nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, saskare ar kaitīgām vielām vai radiāciju darba procesā (kaitīgie arodfaktori), vīrusi (kārpas, t.s. ragveida molusks), hron. iekaisuma procesi ādā (tbc, trofiskās čūlas, pārmaiņas ādā hron. osteomielīta gadījumā u.c.). Daļu ādas jaunveidojumu, kas ieņem it kā robežstāvokli starp labd. un ļaund. audzējiem un noteiktos apstākļos var pārveidoties par ļaund., apzīmē par vēždraudes stāvokli.

Labdabīgie ĀDAS AUDZĒJI var veidoties no dažādiem ādas elementiem — no epidermas vai tās derivātu — sviedru dziedzeru (dažādas adenomas, ari t.s. jauktie audzēji). tauku dziedzeru (cistas, adenomas) šūnām, ādas asinsvadiem (hemangiomas), limfvadiem (limfangiomas), saistaudiem (fibromas, dermatofibromas), nervaudiem, pigmentšūnām (dzimumzīmes). Labd. ĀDAS AUDZĒJI var ārstēt reizēm ar medikamentiem, reizēm ar piededzināšanu vai izdedzināšanu, biežāk — izoperējot.

Ļaundabīgo ĀDAS AUDZĒJI struktūra un raksturīgākās īpašības atkarīgas no pamatelementu struktūras. ADAS VĒZIS saslimstībā ar ļaund. audzējiem ir 3.—4. vietā. LPSR ar ādas vēzi slimo samērā bieži, gk. zvejnieki, jūrnieki, laukstrādnieki. Daļēji tas izskaidrojams ar nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem.
Izšķir vairākas ādas vēža formas: bazalioma (visbiežāk uz sejas, aug samērā lēni, organismā izplatās ļoti lēni), plakanšūnu vēzis (sejas, arī ķermeņa ādā, attīstās uz vecu trofisku čūlu, sarētojumu, apdegumu, fistulu fona, aug agresīvāk, izplatās pa limfātisko sistēmu), Pedžeta vēzis (parasti ap krūtsgalu, līdzīgs norobežotai, mitrojošai ekzēmai).
Ādas sarkoma sastopama samērā reti. Tā veidojas gk. no ādas saistaudu elementiem (fibrosarkoma). īpaša forma ir t.s. Kapoši sarkoma, kas biežāk novērojama sīku, saplūstošu mezgliņu veidā locekļu perifērisko daļu ādā. Sarkomas ir agresīvāki audzēji nekā ādas vēzis. Adas melanoma veidojas dažādās ķermeņa daļās. Tai raksturīga agresīva augšana un tieksme izplatīties. Ļaund. ĀDAS AUDZĒJI ārstēšanā galv. nozīme ir radikālai operācijai un staru terapijai, vajadzības gadījumā papildus lieto ķīm. preparātus.

Ārstēšanas paņēmieni var mainīties atkarībā no audzēja formas, izplatības un lokalizācijas. Ja ārstēšana uzsākta laikus, izdodas izārstēt līdz 95% visu slimnieku.

Profilakse. Jāievēro personiskā higiēna, jānovērš kaitīgie arodfaktori (ultravioletais vai jonizējošais starojums, kaitīgu vielu iedarbība), laikus radikāli jāārstē hron. ādas slimības, it īpaši vēždraudes slimības (keratozes, kārpas, ragveida molusks).