Gaiss var būt piesārņots (gk. pilsētas, rūpniecības rajonos) ar dažādām vielām. No gāzveida vielām gaisā sastopams sēra dioksīds, tvana gāze, hlors, fluora savienojumi, slāpekļa oksīds, kā arī sērskābes un sālsskābes tvaiki u.c.; cietā agregātstāvoklī ir putekļi, dūmu daļiņas. Galvenie GAISA PIESĀRŅOTĪBA avoti ir māju kurtuves, rajonālās katlumājas, transports (gk. automobiļu izplūdes gāzes), rūpniecības uzņēmumi, kā arī augsne (augsnes putekļi). Ja akmeņogļu vai degakmens degšanas process noris nepilnīgi, no kurtuvēm gaisā nokļūst tvana gāze, nepiesātinātie ogļūdeņraži, nesadegušās ogles daļiņas, kvēpi un sveķvielas. Kurināmajā ietilpst arī sērs; neliela tā daļa paliek pelnos un izdedžos, bet lielākā daļa pāriet gaisā un veido savienojumus ar skābekli, gk. sēra dioksīdu. Visbiežāk gaisu piesārņo sēra dioksīds. Jau nelielās devās tas cilvēkam izraisa konjunktivītu un augšējo elpošanas ceļu gļotādas iekaisumu, nāvējoši iedarbojas uz augiem; sevišķi ātri iet bojā skuju koki. Maksimālā pieļaujamā vienreizējā koncentrācija gaisā ir 0,5 mg/m3, bet maksimālā pieļaujamā diennakts vidējā koncentrācija — 0,15 mg/m3. Tvana gāzi uzskata par pastāvīgu gaisa piemaisījumu, it īpaši lielās pilsētās. Tā izdalās ar dūmiem, nepilnīgi sadegot kurināmajam. Sevišķi daudz tvana gāzes izdalās ar automobiļu izplūdes gāzēm, tāpēc lielās pilsētās ar šaurām ielām un intensīvu autosatiksmi tā uzkrājas lielā daudzumā. Iekļuvusi asinīs, tvana gāze izspiež skābekli no hemoglobīna, veidojot karboksihemoglobīnu, un kaitīgi iedarbojas uz CNS. Saindēšanās simptomi ir stipras galvassāpes, reibonis, troksnis ausīs, slikta dūša, nespēks; smagākos gadījumos zūd samaņa un var iestāties nāve. Maksimālā pieļaujamā vienreizējā koncentrācija gaisā ir 6 mg/m3, bet maksimālā pieļaujamā diennakts vidējā koncentrācija — 1 mg/m3. Piesārņojuma koncentrācija ir atkarīga no gaisa kustības ātruma, vēja virziena, gaisa t starpības dažādā augstumā u.c. meteoroloģiskajiem faktoriem. Atsevišķos gadījumos ziemā vērojama t.s. inversija, kad zemes virsai pieguļošā gaisa ir zema un dūmi u.c. gaisa piemaisījumi neizkliedējas, bet paliek lielā koncentrācijā apakšējā gaisa slānī. Ja ir liels relatīvais gaisa mitrums (65—95% ), palielinās kvēpu un sēra dioksīda koncentrācija gaisā. Gaisa piesārņošanu novērš ar dažādiem gaisa sanitārās aizsardzības pasākumiem. Nevedinātās dzīvojamās un darba telpās gaisu piesārņo sviedru un ādas tauku sadalīšanās produkti, kā arī ogļskābā gāze, kas izdalās elpošanas procesā.
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru