valstisku, sociālu, ekonomisku, med. u.c. pasākumu komplekss sabiedrības locekļu veselības aizsardzībai un nostiprināšanai. VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) raksturu nosaka valsts sociālā iekārta, tāpēc kapitālistiskā un sociālistiskā valstī VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) principi un raksturs ir dažādi. PSRS u.c. sociālistiskajās valstīs sociālā iekārta sekmējusi jauna veida VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) rašanos. Sociālistiskās VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) pamatprincipi: valstisks raksturs, vienotība un plānveidība; visiem pieejama kvalificēta bezmaksas med. palīdzība; profilaktisks virziens; zin. raksturs; aktīva sab. organizāciju un iedz. līdzdalība VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) problēmu risināšanā. PSRS VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) pamatprincipus nosaka PSKP un Padomju valdības politika. «Sociālistiskā valsts ir vienīgā valsts, kas gādā par visu iedzīvotāju veselības aizsardzību un tās pastāvīgu uzlabošanu» (Padomju Savienības Komunistiskās partijas Programma. Rīgā, 1977, 122. lpp.). veselības aizsardzību reglamentē PSRS un savienoto republiku VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) pamatlikums, kas pieņemts PSRS Augstākajā Padomē 1969. g. 19. decembrī (↑ veselības aizsardzības likumdošana). 1918. g. 11. jūlijā V. I. Ļeņins parakstīja KPFSR TKP dekrētu par KPFSR veselības aizsardzības tautas komisariāta izveidošanu. Tas bija pirmais VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) valsts pārvaldes orgāns pasaulē. Valstiska VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) Latvijā sākās 1917.— 1919. g. līdz ar pad. varas nodibināšanos: Latvijas Strādnieku, zaldātu un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komitejā 1917. g. 22. dec. nodibināja san. nodaļu; 1919. g. Latvijas Padomju valdības sastāvā izveidoja Tautas veselības nodaļu (komisariātu).PSRS 1936. g. izveidoja koprepublikānisko PSRS VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) tautas komisariātu (kopš 1946. g. — PSRS VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) ministrija). VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) ministrijas izveidotas savienotajās un autonomajās republikās; novadu, apgabalu, pilsētu tautas deputātu padomju izpildkomitejās darbojas VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) nodaļas. VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) attīstības plāns ir PSRS ekonomiskās un sociālās attīstības valsts plāna sastāvdaļa; to sastāda, ievērojot ekonomiskās attīstības perspektīvas un prognozes, demogrāfijas un saslimstības rādītājus konkrētos valsts rajonos. VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) plāns ir komplekss, tā izpildē bez VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) orgāniem piedalās arī citi resori un organizācijas. PSRS VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) budžets ir valsts budžeta sastāvdaļa, bez tam līdzekļus piešķir valsts, kooperatīvās organizācijas, arodbiedrības u.c. sab. organizācijas un uzņēmumi, kā arī kolhozi. Palielinās valsts asignējumi veselības aizsardzībai (arī fiz. kultūrai un sportam), palielinās ārstu skaits, vietu skaits slimnīcās u.c. Profilaktisko virzienu veselības aizsardzībā nodrošina iedz. materiālā un kultūras līmeņa paaugstināšanās, darba laika saīsināšanās, darba un sadzīves apstākļu uzlabošanās. PSKP Programmā paredzēts veikt plašu pasākumu sistēmu, lai novērstu un samazinātu saslimstību, likvidētu infekcijas slimības un vēl vairāk pagarinātu mūža ilgumu. Svarīgākie profilaktiskie pasākumi ir iedz. dispanserizācija, profilaktiskās apskates, profilaktiskā potēšana; tos sekmē sanitārās izglītības darbs, arī fiz. kultūra un sports, darba un komunālā higiēna, kā arī profilaktoriju tīkls rūpnīcās, pad. saimniecībās un kolhozos, atpūtas nami un atpūtas bāzes. PSRS VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) zin. raksturu veido medicīnas zinātnes un prakses sintēze. medicīnas zinātnes teorētisko un praktisko attīstību koordinē PSRS medicīnas zinātņu akadēmija, tās problēmu komisijas, VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) ministriju medicīnas zinātnes padomes. Kopš 1965. g. PSRS Augstākās Padomes abās palātās, kā arī katras savienotās republikas Augstākajā Padomē darbojas VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) un sociālās nodrošināšanas pastāvīgās komisijas; arī vietējās tautas deputātu padomēs darbojas VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) pastāvīgās komisijas, kas sekmē un kontrolē VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) orgānu darbu. Liela nozīme VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) darbā ir arodbiedrību pārstāvjiem. Sarkanā Krusta biedrības aktīvistiem u.c. sab. organizāciju pārstāvjiem. Kapitālistiskajās valstīs VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) valsts orgānu funkcijas parasti ir san. likumdošana, robežu san. aizsardzība, kara medicīna, atsevišķu iedz. kontingentu (kara invalīdu, psihiski slimo u.c.) ārstēšana, ārsta tiesību un pienākumu reglamentēšana, medicīnas izglītība (augstākā), tirdzniecība ar medikamentiem. Pašpārvaldes (municipalitātes u.c) orgānu funkcijās ietilpst slimnīcu organizēšana, atsevišķu ambulatorisku iestāžu (mātes un bērna aizsardzības, tbc u.c sociālo slimību iestāžu) uzturēšana, san. uzraudzība. Municipalitātes slimnīcu darbības pamatā ir ienesīguma princips, slimniekus ārstē par maksu. Bez tam pastāv daudz privātu ārstn. iestāžu, kas būtībā ir komerciāli uzņēmumi. Mūsdienu kapitālistiskajās valstīs izveidojušās med. palīdzības organizācijas 3 pamatsistēmas: privātuzņēmēju medicīna (ASV, Spānijā, Portugālē), apdrošināšanas medicīna (vairākumā Eiropas valstu, dažās Āzijas un Latīņamerikas valstīs), VESELĪBAS AIZSARDZĪBA (1984.gada informācija) valsts dienests (Lielbritānijā). PSRS u.c. sociālistiskās valstis sekmē starptautisku sadarbību veselības aizsardzībā, aktīvi piedalās Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas darbā.