MEDICĪNAS IZGLĪTĪBA

Komentāri
ārstu, farmaceitu, vid. med. personāla un medicīnas zinātniski pedagoģisko kadru gatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēma; med. darbiniekam nepieciešamo zināšanu un praktisko iemaņu kopums. MEDICĪNAS IZGLĪTĪBA PSRS cieši saistīta ar medicīnas zinātni un veselības aizsardzības praksi. Mācīšanas un audzināšanas pamatā ir marksistiski ļeņiniskā ideoloģija. MEDICĪNAS IZGLĪTĪBA darbs ir plānveidīgs, tā attīstību nosaka medicīnas kadru nepieciešamība tautas saimniecībā. Augstākā MEDICĪNAS IZGLĪTĪBA. Ārstus gatavo medicīnas institūtos un universitāšu medicīnas fakultātēs klātienē (dienas un , vakara- nodaļās) šādās specialitātēs: ārstniecība, pediatrija, sanitārija un higiēna, stomatoloģija, med. bioķīmija, med. biofizika, med. kibernētika; farmaceitus (provizorus) — farmācijas institūtos, medicīnas institūtu un universitāšu fakultātēs. PSRS darbojas (1977. g.) 83 medicīnas institūti (arī Rīgas Medicīnas institūts), 9 universitāšu medicīnas fakultātes, 2 pediatrijas institūti, 1 sanitārijas un higiēnas medicīnas institūts, 2 stomatoloģijas institūti, 5 farmācijas institūti. Medicīnas institūtu klīn. katedru bāzes ir dažādas veselības aizsardzības iestādes, dažiem medicīnas institūtiem ir savas klīnikas. Augstākajās medicīnas mācību iestādēs uzņem personas līdz 35 g. vecumam ar vispārīgo vai speciālo vidējo izglītību konkursa kārtībā pēc iestāju eksāmenu nokārtošanas. Institūtos ir 1—5 fakultātes (Rīgas Medicīnas institūtā darbojas ārstn., pediatrijas, stomatoloģijas, farmācijas un ārstu un provizoru kvalifikācijas celšanas fakultāte). Mācību ilgums 4 l/2—6 g. atkarībā no specialitātes (6 g. — ārstn., pediatrijas, sanitārijas un higiēnas, 5 g. — stomatoloģijas, 4 / > g. — farmācijas fakultātē). Mācības notiek pēc valsts apstiprinātām programmām, kuru izpilde attiecīgajos kursos un mācību gados ir obligāta. Pirmajos 2 kursos māca teorētiskos priekšmetus (anatomiju, fizioloģiju, ķīmiju, fiziku, bioloģiju u.c), bet turpmākajos — gk. katrai fakultātei specifiskos priekšmetus. Apmācībā cieši saista teorētisko sagatavošanu ar praktisko, iemaņu apguvi. Pēc 3., 4. un 5. kursa pabeigšanas studenti praktizējas veselības aizsardzības iestādēs (pēc 3. kursa veic vid. med. personāla pienākumus; pēc 4. kursa ārstn. fakultātēs praktizējas galv. klīn. specialitātēs — terapijā, ķirurģijā, dzemdniecibā un ginekoloģijā, strādājot par ārsta palīgiem; pēc 5. kursa — par iecirkņa ārstu terapeitu, pediatru vai san. epid. stacijas ārstu). 6. kursa ārstn. fakultātē turpina specializēšanos gk. terapijā, ķirurģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, pediatrijas fakultātē — pediatrijā, bērnu ķirurģijā un bērnu inf. slimībās. Pēc pēdējā kursa beigšanas studenti kārto valsts eksāmenus, un atkarībā no pabeigtās fakultātes viņiem tiek piešķirta kvalifikācija (ārsts, pediatrs, san. ārsts u.c.). Pēc institūta beigšanas visi absolventi dod Padomju Savienības ārsta zvērestu (apstiprināts ar PSRS AP Prezidija 1971. gada 26. marta dekrētu), tad ārsti saņem norīkojumu darbā, bet 1. gadu papildina zināšanas izraudzītajā klīn. specialitātē (terapijā, ķirurģijā, neiropatoloģijā u.c.), mācoties internatūrā lielākajās ārstn. iestādēs kvalificētu speciālistu vadībā. Pēc tam ārsti papildina profes. zināšanas ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, med. vai farmācijas institūtu ārstu un provizoru kvalifikācijas celšanas fakultātēs, zin. pētniecības institūtos, lielākajās veselības aizsardzības iestādēs (1975. g. darbojās 13 institūti un 26 fakultātes). Docētāji veic zin. pētniecības darbu, piedalās pētījumu rezultātu ieviešanā praksē. Daudzas katedras kļuvušas par attiecīgās nozares zin. centriem. 47 medicīnas institūtos izveidotas centrālās zin. pētniecības laboratorijas. Katrā institūtā ir studentu zin. biedrība, kam liela nozīme zin. darba iemaņu veidošanā. Medicīnas zinātniski pedagoģiskos kadrus gatavo aspirantūrā un klīn. ordinatūrā. Zin. pētniecības darba koncentrēšana medicīnas institūtā ir viena no medicīnas zinātnes attīstības raksturīgajām īpatnībām LPSR. Vidējo MEDICĪNAS IZGLĪTĪBA iegūst medicīnas skolās, kur gatavo feldšerus, feldšerus laborantus, san. feldšerus, vecmātes, zobārstus, zobu tehniķus, medicīnas māsas, farmaceitus (provizoru palīgus), LPSR (1983) ir 9 medicīnas skolas — Rīgā (5), Cēsīs, Daugavpilī, Liepājā un Ventspilī. Medicīnas skolās uzņem personas līdz 30 g. vecumam ar 8—11 (10) klašu vispārīgo izglītību pēc sekmīgi nokārtotiem konkursa eksāmeniem. Mācību ilgums 2—3 /2 g. atkarībā no iepriekšējās izglītības un izraudzītās specialitātes. Personas ar pabeigtu vispārīgo vid. izglītību uzņem 2. kursā. Medicīnas skolu audzēkņi, kas beiguši astoņgadīgo skolu, vienlaikus iegūst speciālo un arī vispārīgo vid. izglītību. Speciālo disciplīnu apguvē liela nozīme ir praktiskajai apmācībai veselības aizsardzības iestādēs un aptiekās. Medicīnas darbinieki ar vid. izglītību, kas 3 g. nostrādājuši savā specialitātē, var konkursa kārtībā iestāties augstākajās medicīnas mācību iestādēs (vakara nodaļās uzņem ar 1 g. darba stāžu). Med. personālam ar vid. speciālo izglītību, tāpat kā ārstiem, tiek organizēti specializēšanās un profes. zināšanu papildināšanas kursi (LPSR kopš 1981. g. darbojas Veselības aizsardzības ministrijas Kvalifikācijas celšanas skola darbiniekiem ar vidējo medicīnas un farmācijas izglītību), kā arī zinātniski praktiskās konferences, lekcijas, semināri.
Medicinas izglitibaMedicinas izglitiba

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:pieci plus četrpadsmit =